Ekonomikas ministrs Artis Kampars sajūt ļoti lielu aizkulišu interesi par telekomunikāciju uzņēmumu "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" (LMT).
Kampars sajūt lielu aizkulišu interesi par "Lattelecom" un LMT privatizācijas virzību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" atzina ministrs. "Ļoti nozīmīgs process, kas, manuprāt, atstāj skaidru nospiedumu uz manu politisko darbību, ir virzība uz priekšu jau sen nolemtajā valsts kapitāldaļu pārdošanas procesā uzņēmumos "Lattelecom" un LMT. Manā vadībā ir bijušas vairākas darba grupas, kurās ir izvērtēta valsts daļu pārdošana gan no konkurences, gan finanšu viedokļa. Kā zināms, šis ir Latvijas lielākais un spēcīgākais finanšu resurss, kas varētu tikt iegūts. Tādēļ es sajūtu ļoti lielu aizkulišu interesi par šā procesa virzību," teica Kampars.
Viņš stāstīja, ka Latvija savulaik ir noslēgusi līgumu ar Skandināvijas "Telia Sonera" par pirmpirkuma tiesībām. "Taču tas nenozīmē, ka mēs šai kompānijā valsts daļas pārdosim par jebkuru cenu. Mans mērķis, pārdodot valsts daļas telekomunikāciju uzņēmumos, ir iegūt naudu jaunu darba vietu radīšanai, ražošanas attīstībai. Lai to nodrošinātu, ir ārkārtīgi svarīgi LMT un "Lattelecom" valsts daļu pārdošanu nodrošināt ar maksimāli lielāko finanšu ieguvumu valstij konkrētajā tirgus situācijā," teica Kampars.
Viņš gan pagaidām atturējās nosaukt, cik daudz naudas valsts varētu darījumā iegūt. "Ekspertu vērtējums ir dažāds, es negribētu spekulēt ar skaitļiem," teica ministrs.
Kampars atzina, ka viens no galvenajiem jautājumiem, par ko ir diskusija - vai uzņēmumus nepieciešams pārdot, vai tomēr gaidīt labākus laikus un turpināt saņemt dividendes. "Es tomēr uzskatu, ka valsts kapitāldaļu pārdošana ir vajadzīga. Mēs pēdējos divus gadus dividendēs no "Lattelecom" izņēmām 12 līdz 15 miljonus latu. Mēs izņēmām visu pelņu, lai gan to darīt nevajadzēja, jo uzņēmumam nepalika līdzekļi attīstībai. Mums ir jāizsver, kas ilgtermiņā ir labāk – visas tautsaimniecības, jaunu rūpnīcu līdzfinansēšana ar valsts līdzekļiem vai dividenžu iegūšana. Manuprāt, ražošanas attīstība, jaunas darba vietas ir labāks risinājums," teica Kampars.
Valdība darba grupu saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām "Lattelecom" un LMT izveidoja 2010.gada 30.decembrī. Darba grupā ir ekonomikas, finanšu un satiksmes ministrs, un tās sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.
Kampars jau iepriekš atzinis, ka naudas apmērs, kas potenciāli tiks iegūts no valsts akciju pārdošanas, būtu jānovirza uzņēmējdarbības stimulēšanai un jaunu darbavietu radīšanai.
Par LMT un "Lattelecom" valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Līdz ar ekonomisko lejupslīdi šo uzņēmumu privatizācijas jautājums apstājās.
"Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Kompānijas īpašnieki ir Latvijas valsts (51%) un Dānijas uzņēmums "Tilts Communications" (49%).
Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (23%), Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs "Lattelecom" (23%), Privatizācijas aģentūra (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%).