Maija beigās Daugavpils cietoksnī sākās būvdarbi arsenālā. Pusotra gada laikā apkārtējā teritorijā un iekštelpās tiks veikta restaurācija. Tikpat ilgs laiks būs vajadzīgs Marka Rotko mākslas centra projekta pilnīgai realizācijai.
Daugavpils cietokšņa arsenāls atkal mainīs savas funkcijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jāatgādina, ka savas pastāvēšanas laikā arsenāls trešo reizi mainīs savu funkcionālo nozīmi. Savu sākotnējo artilērijas arsenāla funkciju ēka, ar nelielām izmaiņām, pildīja līdz XX gadsimta vidum.
Ar imperatora Nikolaja I 1831. gada 21. augusta pavēli inženieri sāka Dinaburgas cietokšņa artilērijas arsenāla projekta un tāmes izstrādāšanu. Ēkas projekta autors ir Aleksandrs Štauberts. To būvēt izlēma pie Mihaila vārtiem. Arsenālā bija paredzētas telpas munīcijas, pulvera, lielgabalu glabāšanai, kā arī bruņojuma komplektēšanas un remonta darbnīcām. 1833. gadā būvdarbi tika pabeigti.
Atsevišķas arsenāla ēkas celtniecības ideja, acīmredzot, saistīta ar 1830. gada novembra sacelšanos Polijā. Sakarā ar nemieriem Nikolajs I izdeva rīkojumu steidzami palielināt lielgabalu skaitu, piegādāt papildus pulvera rezerves un pastiprināt apsardzi.
Pēc Otrā pasaules kara lielgabalus un šāviņus nomainīja pavārnīcas un plītis. Arsenālā iekārtoja ēdnīcu aviācijas skolas kursantiem. Pirmajā stāvā atradās virtuve, kurā tika gatavota maltīte vairāk nekā tūkstotim topošo virsnieku. Savukārt otrajā stāvā atradās ēdamzāle.
Kad karaskola pārcēlās, dzīve cietoksnī pieklusa. Savukārt, sākot atzīmēt pilsētas svētkus, par vienu no masu pasākumu rīkošanas vietām kļuva laukums pie arsenāla. Ēkā notika mākslas un fotoizstādes. Tolaik jau risinājās darbs pie projekta “Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un apkārtējās teritorijas rekonstrukcija”. Tādējādi arsenāls trešo reizi mainīja savu funkcionālo nozīmi. Mākslas centrā plānots rīkot izstādes, seminārus, konferences un citus atpūtas un radošās aktivitātes pasākumus.
Celtnieki ēkā nojauc tās pastāvēšanas laikā uzbūvētās sienas. Jumtam tiek noņemts šīferis, jo arsenālam sākotnēji bija skārda jumts.
Ēka pārsvarā saglabājusies bez izmaiņām. Novākta tikai uzbrauktuve pie centrālās ieejas, pa kuru pārvietoja ieročus uz otro stāvu.
Arsenāla ilgajā pastāvēšanas laikā tā sienas vairākkārt pārkrāsotas. Uz fasādes atrasts XIX gadsimta pirmās puses apmetums, uz kura fiksēta pirmā krāsas kārta – dzeltens tonis ar baltas krāsas fragmentiem.
Kāpņu laukumos daļēji saglabājušās koka durvis, kas ved uz bēniņiem. Arī XIX gadsimta granīta kāpnes ar koka elementiem nemainīgi saglabājušās līdz mūsdienām.
No dzelzs kalumiem palikušas logu restes un iekšējo kāpņu margas. No autentiskā grīdas seguma un vēsturiskās apkures sistēmas nekas nav saglabājies. Lai gan iespējams, ka sākotnēji apkurināt ēku nebija plānots.
Iekšējā apdare ir visai vienveidīga – dekoratīvi rotājumi atrasti tikai divās telpās. Vienā telpā ir dekors trafareta veidā, kas attiecināms uz XIX gadsimta pirmo pusi. Otrā telpā – vēlāka perioda sienas rotājums (XX gadsimta otrā puse) – tur attēlots Maskavas kremlis.