Atjaunotajā Rīgas biržas ēkā otrdien tika ienests pirmais eksponāts, kas jaunajās telpās greznos Ārzemju mākslas muzeja kolekciju, – biržas pulkstenis, novēroja aģentūra BNS. Ārzemju mākslas muzeja Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe kopā ar palīgiem 19.gadsimtā Francijā ražoto pulksteni izcēla no kastes un novietoja uz kamīna Rīgas biržas Rietumu galerijā.
Ārzemju mākslas muzejs atsāk darbu biržas ēkā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Plašāka vieta ārzemju mākslas kolekciju eksponēšanai
To iedarbinās muzeja atklāšanas dienā 20.augustā.
"Šis muzejs būs būtiska pērle Rīgas un Latvijas sejā," sacīja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Viņa uzsvēra, ka ēka celta kā iemiesojums bagātībai, tagad tas būs iemiesojums kultūrai un garīgajām vērtībām.
Rīgas biržas ēkas restaurācijā iesaistījušies 1650 cilvēku, informēja kompānijas "RBSSKALS" padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
Muzejs būs vieta, kur pulcēties ne tikai rīdziniekiem, bet arī kultūrtūristiem no visas pasaules. "Pavērusies jauna iespēja šai ēkai – ir radīta plašāka vieta ārzemju mākslas kolekciju eksponēšanai. Radīta jauna norišu telpa izstāžu projektiem un muzejpedagoģiskajām aktivitātēm. Tā būs dažādu kultūru un cilvēku satikšanās vieta un savstarpējas mijiedarbības vieta," teica Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
Ēkas sešos stāvos būs izvietotas moderni aprīkotas izstāžu zāles, ekspozīcijas, semināru un konferenču telpas, kafejnīcas, kā arī Mazā skola, kas paredzēta bērniem. "Nezinu, kurš šeit varētu justies lieks," atzina LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece. Muzejā tiks apvienotas dažādas kultūras formas, kā arī izziņa un atpūta. Muzejā notiks ne tikai izstādes un mūžizglītības un izglītības programmas, bet arī interešu klubi, diskusijas, koncerti un teātra izrādes.
Muzejs kā saskarsmes punkts
Muzejs kalpos kā saskarsmes punkts starp austrumiem un rietumiem – Rietumu zāle, kurā tika ienests pirmais muzeja eksponāts, ir greznākās muzeja telpas, turpretim Austrumu zāle ir veidota atturīga, piemērota austrumu eksponātu vajadzībām.
Lielu daļu muzeja eksponātu veidos dāvinājumi no ārzemēm, piemēram, Indonēzijas un Japānas, kuras vēstniecība muzejam jau uzdāvināja senu kimono. Vienā no muzeja telpām varēs aplūkot vērtīgas sudraba dārglietas no 1920.gada, kad Latvijas sievietes ziedoja savas rotaslietas "Zelta fondam".
Kopš projekta ieceres pagājuši desmit gadi, taču noiets sarežģīts ceļš un darbs bijis pamatīgs un pārdomāts, norādīja "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.
"Šīs ēkas atklāšana pierāda, ka būvniecība Latvijā nav apstājusies,"
viņš teica.
Būvfirmas "Re&Re" ģenerāldirektors Didzis Putniņš paskaidroja, ka šī ēka bijusi nopietns izaicinājums restauratoriem, daļu telpu vajadzēja arī rekonstruēt. Ēkas telpu virsmās izmantoti 1500 kvadrātmetru mākslīgā marmora, kas ir jaunums Latvijā, kā arī plānās kārtās dekoratīvām virsmām – 250 kvadrātmetru zelta. Dažādas apdares apgleznotas ar rokām, arī tapetes ražotas pēc senām metodēm, izmantojot musturus, uzsvēra LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece.
"Es Rīgas Biržu redzu kā piemēru, no kura iegūs visa sabiedrība un nodos to nākamajām paaudzēm, un kā piemēru kvalitatīvam darbam un sinerģijai starp pasūtītāju un izpildītāju," sacīja Saukāns.
Lāce pastāstīja, ka muzeja nosaukums "Mākslas muzejs "Rīgas birža"" sastāv no divām daļām, atdodot godu senajai biržas ēkai un uzsverot to, kas tur atradīsies.
Jau ziņots, ka Ārzemju mākslas muzejs šovasar pārvāksies no Rīgas pils telpām uz restaurēto Rīgas biržas ēku Vecrīgā. Apmeklētājiem muzejs durvis vērs Rīgas svētku laikā 20.augustā. Rīgas biržas ēka celta 1852.–1855.gadā pēc vācu izcelsmes Pēterburgas arhitekta Haralda Jūliusa Bosses projekta un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.