Jaunalksnes sarunas un mafijas klusēšana

Jaunalksnes sarunu noklausīšanos un publicēšanu presē pirms pieciem gadiem tolaik pie varas bijušie uzstājīgi mēģināja salīdzināt ar Andra Šķēles un Aināra Šlesera sarunu ar kukuļdevējiem noklausīšanos Jūrmalas mēra vēlēšanu laikā 2005.gadā, kuras pēc tam publicēja tolaik Jaunalksnes un kolēģu veidotais LTV raidījums De Facto. Un arī ar tā dēvēto Rēzeknes burtnīciņu lietu, kad tika publicētas vairāku Jaunā laika politiķu telefonsarunas. Kalvīša kliķe visus trīs gadījumus sameta vienā čupā un mēģināja izmantot par ieganstu "drošības dienestu sakārtošanai" jeb KNAB pakļaušanai savai kontrolei.

Savukārt tiesas spriedums Jaunalksnes sarunu lietā tagad nācis nedēļu pēc KNAB vērienīgajām kratīšanām ar Šķēli, Šleseru un Aivaru Lembergu saistītos objektos, to skaitā Dienas Medijos un arī Mediju Namā, kura izdotā Neatkarīgā Rīta Avīze 25.maijā brīdināja, ka notikšot "skaļa specoperācija" pret šiem "politikas smagsvariem". (Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir atzinis, ka tas bijis signāls, ka informācija par KNAB gatavotajiem operatīvajiem pasākumiem noplūst, tāpēc šie pasākumi sākti nekavējoties.) Nācies dzirdēt jautājumus — ar ko tad Dienas un NRA izdevēju kratīšanas atšķiroties no Ilzes Naglas kratīšanas pirms gada tā dēvētajā Neo lietā, ka tolaik žurnālisti protestēja, bet tagad ne?

Kratītie un noklausītie

Vispirms par kratīšanām preses uzņēmumos un Naglas mājās. Ekonomikas policija tā dēvētajā Neo lietā veica kratīšanu žurnālistes dzīvoklī, mēģinādama noskaidrot viņas informācijas avotus par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta. Tas bija žurnālistes tiesību rupjš pārkāpums — tikai tiesa var likt žurnālistam atklāt savus avotus. Savukārt kratīšanai Dienas Medijos un Mediju Namā nebija nekāda sakara ar žurnālistu darbu (tajā skaitā ar NRA publikāciju par gaidāmo "specoperāciju"), un tās tika veiktas kriminālprocesā par šo uzņēmumu īpašnieku iespējamo saistību ar smagiem ekonomiskiem noziegumiem.

Ja par noklausītajām sarunām, tad visiem trim pirmīt minētajiem gadījumiem kopīgs ir tikai tas, ka sarunas tiešām tika noklausītas un pēc tam publicētas. Taču ar to tad kopīgais arī beidzas.

Šķēles un Šlesera sarunas ar kukuļdevējiem Jūrmalā par to, kā "Ančāns paņēma un uzmeta", ka "Batjka neizgāja uz sakariem", un kā iedabūt mēra amatā "lielāko kretīnu", tika noklausītas pilnīgi likumīgi konkrētas krimināllietas ietvaros, kuras rezultātā kukuļdevēji nonāca uz apsūdzēto sola un cietumā. Un arī "De Facto" rīcībā sarunu atšifrējums nonāca pilnīgi likumīgi — no viena no apsūdzētajiem, kad izmeklēšana bija pabeigta un lieta jau tika iztiesāta.

Savukārt Jaunalksnes lietā pretlikumīga bija gan noklausīšanās, gan viņas sarunu publicēšana. Tiesneša atļauja tās noklausīties tika iegūta, ieblēdot Jaunalksnes telefona numuru starp noklausāmajiem kādā ar viņu pilnīgi nesaistītā kriminālprocesā. Saprotams, ka arī sarunu ieraksti nemaz nevarēja kļūt publiski pieejami likumīgi — no pabeigtas un tiesai nodotas lietas materiāliem. Noklausīšanās mērķis bija nevis atklāt noziegumu, bet gan, pirmkārt, diskreditēt žurnālisti, otrkārt — izmantot sarunu parādīšanos presē kā ieganstu "oranžās koalīcijas" tolaik sāktajai tiesībsargājošo un drošības iestāžu "sakārtošanai". Premjerministrs Aigars Kalvītis, Šķēle, Šlesers, Lembergs un citi metās "novērst bezatbildību" un apvainoja KNAB informācijas "tirgošanā", rādīdami tieši uz sarunu noklausīšanos Jūrmalā, kas, kā paziņoja "zaļo zemnieku" Augusts Brigmanis, esot "izlaidusi džinu" — Jaunalksnes un citu sarunu noklausīšanos.

Vēl citādi bija ar "Rēzeknes burtnīciņām". NRA 2006.gada augustā publicēja telefonsarunu ierakstus, kuros vairāki JL politiķi sarunājas par, iespējams, "melno kasi" atkārtotu pašvaldības vēlēšanu finansēšanai. Šīs sarunas Drošības policija bija 2005.gada augustā ierakstījusi ar tiesneša sankciju, taču izrādījās, ka tās nav pievienotas nevienai krimināllietai. Protams, ka arī to noplūdināšana bija noziegums.

Mafijas likums

Jaunalksnes lietai vienā svarīgā ziņā ir daudz vairāk kopīga ar vienu citu — tā dēvēto Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu, kurā bargus cietumsodus šogad februārī saņēma pašvaldības bijušās amatpersonas Vilnis Štrams, Raimonds Janita un Pēteris Strancis. Tāpat kā viņi, arī Jaunalksnes telefonsarunu lietā notiesātie bijušie policisti Jānis Laizāns, Raivis Freibergs un Vasilijs Kivļonoks izvēlējās labāk cietumsodu, nekā atklāt savu "jumtu".

Štrams un kompānija diezin vai bija savrupi pašdarbnieki. Lietā figurēja vairāku politiķu vārdi, piemēram, kāds "Edmunds", kas varētu būt TP veterāns Edmunds Krastiņš. [Skat. rakstus resursos]. Taču viņus apsūdzētie nenodeva un izvēlējās sēdēt paši.

Tāpat arī ar Jaunalksnes noklausītājiem — diezin vai notiesātie policisti bija paši izdomājuši apzināti izdarīt noziegumu, lai aiz gara laika un ziņkāres paklausītos, ko tad īsti tā Jaunalksne runā privātās sarunās. Viens no apsūdzētajiem skaidroja izmeklētājiem, ka noklausīšanās sākta, "jo valstī bija sarežģīta situācija". Skaidrs, ka ne jau policistiem tā situācija bija sarežģījusies tā, ka viņi to varēja risināt ar vienas žurnālistes noklausīšanos.

Omerta jeb klusēšanas zvērests mafijai ir svēta un arī dzīvības vai nāves lieta. Gan Jaunalksnes telefonsarunu, gan ar to pilnīgi nesaistītajā Rīgas domes kukuļņēmēju gadījumā šis mafijas politiskais "jumts" acīmredzot bijis viens un tas pats, pat ja tā pārstāvjiem droši vien dažādas funkcijas. Bet "jumta" solidaritāti pagājušonedēļ visspilgtāk redzējām Saeimas vairākuma ciniskajā un tiesiski absurdajā balsojumā pret KNAB un ģenerālprokuratūras lūgumu ļaut veikt tiesneša sankcionētu kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. [Skat. rakstus resursos]

Ar to gan iznāca misēklis, jo Valsts prezidents Valdis Zatlers acīmredzami nesaprot, cik nopietni ir šo ļaužu bēniņos valdošie likumi un atsakās tos "respektēt". Tieši tas, nevis šo politiķu publiski paustie nepārliecinošie aizbildinājumi, dara viņu šim jumtam nepieņemamu.