Vienā no Latvijas valstij piederošo "Lattelecom" un "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) privatizācija, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu "komplekta" - "Lattelecom", LMT un LVRTC - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem. To, ka nav dūmu bez uguns, laikrakstam neoficiāli atzina vairākas personas.
Šī ideja rosinājusi uzņēmēja, "Baltkom" vadītāja Pētera Šmidres sašutumu, kurš ironiski aicina pievienot vēl "Latvijas Dzelzceļu", "Latvenergo", Ministru kabinetu un privatizēt visu kopā.
Kā raksta "Dienas Bizness", LVRTC ir infrastruktūras uzņēmums, tāpēc tā iekļaušana privatizācijas darījuma "komplektā" palielinātu iespējamo Latvijas valstij saņemamās naudas daļu, bet valstij pašlaik un arī tuvāko gadu laikā akūti ir nepieciešami papildu ieņēmumi gan sava parāda atmaksai, gan valstij svarīgu projektu attīstīšanai.
To, ka par LVRTC nonākšanu privātās rokās var būt diskusija, atzīst arī "IBS Prudentia" partneris Jānis Lielcepure, jo "valstij agrāk vai vēlāk būs jātiek skaidrībā par saviem īpašumiem un to iespējamo privatizāciju". Viņš gan atzīst, ka, lai vērtētu LVRTC iespējamo nonākšanu privātās rokās, būtu jāzina tā komercfunkcijas.
Lielcepure pieļauj, ka LVRTC varētu būt kādi aktīvi - manta, kura varētu nebūt pārdošanas priekšmets valsts stratēģisko interešu dēļ. "Ja pircējs iegūtu kādu kaut vai īstermiņa monopolu, nevis tikai dzelžus, tad varbūt valsts varētu gūt lielākus ienākumus no LMT un "Lattelecom" kapitāldaļu pārdošanas komplektā ar LVRTC," norāda eksperts. Viņš pieļauj, ka izdarīt var visu ko, taču šāda "komplekta" izveidošana nešķietot īsti ticama.
"Man pirmā reakcija, dzirdot šādu ierosinājumu, - pievienot vēl "Latvijas Dzelzceļu", "Latvenergo", Ministru kabinetu un privatizēt visu kopā," laikrakstam sacīja Šmidre. Viņam rodas jautājums - kāpēc Latvijā ir valdība, ja izskan šāds iespējamais ierosinājums apvienot monopolistus un pārdot.
"Es negribu runāt par to, ka LVRTC nav privatizējams kā tāds, bet ir jāsaprot, kas pēc tam notiks valstī," akcentēja uzņēmējs. Proti, visiem trīs uzņēmumiem ir atšķirīgi īpašnieki, kurus uzrauga regulējošās institūcijas, taču šādā apspriežamā variantā uzņēmējam ir sajūta, ka vairāk velk uz to, ka visu saliek kopā un kādam pārdod.
Šmidre akcentēja - viņa rīcībā nav šādas informācijas, ka LVRTC varētu tikt privatizēts kopā ar "Lattelecom" un LMT, tieši pretēji - LVRTC varētu tikt uzticēta platjoslas interneta ieviešanas projekta realizācija.
"LVRTC pēdējo sešu gadu laikā valsts budžetā ir iemaksājis vairāk nekā 50 miljonus latu, tāpat esam pārskaitījuši līdzekļus no iepriekšējo gadu uzkrātajām dividendēm. Tas nozīmē, ka valsts no LVRTC pēdējos gados ir saņēmusi lielus naudas līdzekļus, ko izmantojusi pēc saviem ieskatiem. No uzņēmuma viedokļa tas nav labi, jo tiek samazināta iespēja uzņēmumam attīstīties," sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Vienlaikus viņš atzina, ka uzņēmums ir izveidojis uzkrājumus no iepriekšējos gados saņemtajām dividendēm, kuri ir paredzēti nerentablo projektu realizēšanai, piemēram, e-paraksta attīstībai.
LVRTC ir Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) biedrs, tāpēc uzņēmums atbalsta "Lattelecom" privatizāciju; šobrīd jautājums ir tikai par laiku, kad privatizācija varētu notikt. Tomēr nekādā gadījumā "Lattelecom" un LMT nevajadzētu nonākt viena īpašnieka rokās, uzsvēra Bokta. LVRTC valde ir pret LVRTC piederošo LMT daļu atsavināšanu. "Mēs vēlamies, lai LMT daļas paliktu centra pārziņā," sacīja LVRTC vadītājs.
Viņš nav dzirdējis par iespēju, ka, privatizējot "Lattelecom" un LMT, vienlaikus varētu notikt LVRTC privatizācija. "Par šādu variantu man ir pirmā dzirdēšana," teica Bokta. Taču viņš atzina, ka sarunās viņam ir prasīts viedoklis par to, vai LVRTC vispār ir iespējams privatizēt.
LVRTC valde ir izteikusi viedokli, ka esošajā situācijā LVRTC nevar privatizēt. Tas skaidrojams ar to, ka centra pārziņā ir valstij vitāli svarīga infrastruktūra, tāpat LVRTC ir atbildīgs par atsevišķu sakaru nodrošinājumu ārkārtas situācijās un tam ir citas valstiski būtiskas funkcijas.
"Ja kāds uzskata, ka LVRTC ir vajadzīgs tikai, lai tas pārskaitītu valstij naudu, tad tas, protams, ir nožēlojami, taču teorētiski par LVRTC privatizāciju diskutēt var," atzīmēja LVRTC valdes priekšsēdētājs. Tomēr tādā gadījumā valstij sākotnēji būtu jādomā, kurai institūcijai uzticēt valstij vitāli svarīgās funkcijas, kuras šobrīd ir LVRTC pārziņā.
"Pieļauju, ka diskusija varētu būt par atsevišķu funkciju nodošanu privātiem komersantiem, piemēram, tūrisma pakalpojumi Zaķusalas tornī. Taču kurš vietējais privātais komersants gribētu un spētu apsaimniekot pašu torni?" jautā Bokta.
LVRTC privatizācija komplektā ar "Lattelecom" un LMT kapitāldaļu iespējamo pārdošanu "TeliaSonera" (TS) nav ne vērtēta, ne apspriesta, intervijā "Latvijas Radio 4" apgalvoja ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Viņš skaidro, ka līdz jūlijam plānots sagatavot juridisko bāzi un noslēgt līgumu ar konsultantu, kas palīdzētu Latvijas valstij sarunā ar TS.
"Jebkurš pircējs vēlēsies no valsts iegādāties kapitāldaļas par maksimāli iespējami zemāku cenu, bet mūsu vēlme ir pārdot par augstāko iespējamo cenu," skaidroja Kampars.
