Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Rīgas festivālā» - Džona Keidža mūzika

Džons Keidžs (1912-1992) FOTO: Publicitātes foto

«Rīgas festivāla» daudzveidīgajā muzikālajā piedāvājumā šovasar iekļauta arī ietekmīgā 20. gs. komponista Džona Keidža skaņdarbu programma. 11.jūnijā plkst. 20 Spīķeru koncertzālē komponista provokatīvā daiļrade izskanēs unikālā audiovizuālā performancē četrām klavierēm pianista Jura Žvikova un videorežisora Roberta Rubīna redzējumā, informē Mārtiņš Pučka, «Rīgas festivāla» preses sekretārs.

2012. gads aizritēja Džona Keidža simtgades zīmē. Džons Keidžs (1912-1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem.

Jura Žvikova sagatavotajā performancē iepazīsim gana daudzveidīgu Džonu Keidžu. Pianists sēdīsies pie dažādiem taustiņistrumentiem - tiks lietotas parastās klavieres, sagatavotās jeb preparētās klavieres un bērnu spēļu klavieres, kādas daudzi no mums atcerēsies savulaik bērnudārza rotaļlietu arsenālā redzējuši. Kopā ar pianistu šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.

Par sagatavotajām klavierēm žurnālā «Mūzikas Saule» Juris Žvikovs stāsta: «Kad spēlēju Keidža sonātes un interlūdijas, klavieres ir pilnas ar skrūvēm, plastikas gabaliņiem, dzēšgumiju. Drīz kļūšu par veikala «K-rauta» pastāvīgo klientu, jo pērku skrūves un eksperimentēju. Lai atskaņotu šos darbus, man jānēsā līdzi koferītis ar dažāda diametra skrūvēm. Skaņa ir ļoti interesanta, manuprāt, un pats labākais ir tas, ka šī mūzika neskan vis vecmodīgi, bet gan pilnīgi maģiski un brīnumaini.»

Programmā - «Sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm», «Svīta rotaļklavierēm», vēl kādas miniatūras un, visticamāk, neiztiksim arī bez hrestomātiskā opusa «4:33» jeb četrarpus minūtēm ambienta klusuma.

Juris Žvikovs

Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994, nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 par izcilu darbu ansamblī. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju - 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.

Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandina vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā - «Rīgas festivāls». Kļuvis par lielisku tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, «Rīgas festivāls» šogad notiek no 3.jūnija līdz 20.jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus.

www.rigasfestivals.lv

Uz augšu
Back