Krāšņa kostīmdrāma talantīgās kostīmu mākslinieces Vītoliņas izpildījumā

llzes Vītoliņas kostīmu skices izrādei „Amadejs”, kas būs viens no šīs teātra sezonas vērienīgākajiem iestudējumiem, ir vizuāli skaistas un skatītāja uzmanību saistošas mākslas vērtības, tāpēc kopā ar fotomirkļiem no kostīmu tapšanas procesa tām kopš 18. aprīļa rasta vieta īpašā izstādē t/c „Galerija Centrs”.

Skices aplūkot varēs arī Muzeju naktī – 14. aprīlī, kurā piedalās arī Dailes teātris!

Kā sākāt zīmēt šos krāšņos izrādes tērpus? Vai tas bija jau sens bērnības sapnis, vai tomēr kāda dzīves etīde, pieredze nospēlēja par labu šīs profesijas izvēlei?
I.V.: Zīmēju, kopš sevi atceros. Tas ceļš rādījās gana gaišs, lai nenogrieztos, un... atdūrās teātrī. Teātrī strādāju 15 gadus.

Cik tērpu tapuši šajā ilgajā laikā?

I.V.:Skaitam nav nozīmes. Mūžīgai slavai pietiktu izgudrot ko vienu, piemēram, džinsus!

Kāda ir jūsu darba ikdiena - pieceļaties, kafijas krūze un...
I.V.:Kā katra mamma - aizvedu bērnu uz skolu un tad - pēc saraksta. Diemžēl nav nekādas romantikas...

Vai, pirms tiek radīts tērps, zināt aktieri, kurš šo tēlu spēlēs, vai tomēr, lai tas būtu objektīvāk pret tēlu, par aktiera vizuālo veidolu nedomājat, kamēr top apģērbs?
I.V.:Labi tērpi un labi aktieri viens otram netraucē. Tērpiem, tāpat kā to valkātājiem, ir savas lomas, un reizēm tie pasaka pat vairāk, nekā mums šķiet...

Par katru tērpu man būtu kāds stāsts, kas varbūt pat nav saistīts ar izrādi, kurā to velk...

Kas vispār ir jūsu iedvesmas avoti?
I.V.:Citēšu gleznotāju Juri Jurjānu - profesionāļiem nav vajadzīga iedvesma, lai strādātu!

Cik daudz par tērpiem nosaka režisors, cik daudz pati?
I.V.:Daudz neeksperimentēju, strādāju ar režisoriem, kuri nemēģina mani dresēt. Vissarežģītākais ir vienkāršība, bet ir jāiztrakojas, lai līdz tai nonāktu. Es vēl mācos.

Kurš tērps pašai vismīļākais? Kāpēc?
I.V.:Visskaistākais pasaulē ir iejādes sacensību tērps, lai paliek intriga - kāpēc!

Nosauciet piecas lietas, kuras ir visbūtiskākās, radot skatuves tērpu!
I.V.:Talantīgs režisors; kvalitatīvs papīrs un zīmuļi; dažas brīvas dienas; iedvesmojošs līgums; atbilstošs budžets!

Ar ko “Amadeja” tērpi būs unikāli, īpaši, atšķirīgi no citiem?

I.V.:Godīgi sakot, katras izrādes tērpi ir unikāli un atšķirīgi no citiem!

"Amadeja" sižets vīts ap Mocarta noindēšanu

Saljēri ir galma komponists, viņš nosaka valsts mūzikas dzīvi, un bez viņa ziņas impērijā nenotiek nekas. Viņš ir talantīgs, taču nav ģēnijs. Traģiskākais, ka viņš pats to apzinās. Savukārt jaunais Mocarts ir nepanesami bezkaunīgs, pašapzinīgs un vulgārs. Bet viņa mūzikai ir pieskāries Dievs. Saljēri dievināja Mocarta mūziku, un viņš nozvērējās to iznīcināt.

Vai Saljēri tiešām noindēja Mocartu? Viņš pats ir par to pārliecināts.

Dramaturgs Pīters Šefers intriģējoši un radoši apspēlē vēstures radīto leģendu par Mocarta noindēšanu, pētot, kā Saljēri greizsirdīgā skaudība noved jauno Mocartu līdz galējai iznīcībai. Ar šo izrādi Dailes teātris turpina tradīciju runāt par izcilām vēstures un mākslas pasaules personībām, reizē piedāvājot īstenu aktiermeistarības kaleidoskopu.

Režisors: sadzīvot ar saviem dēmoniem var tikai, tos atzīstot

Režisors Jans Villems van den Boss, kurš skatītājiem pazīstams jau no izrādes "Spilvencilvēks" laikiem, par jauniestudējumu stāsta:

Aktieri

Jauniestudējumā lomas atveidos Artūrs Skrastiņš (Antonio Saljēri), Artūrs Dīcis (Volfgangs Amadejs Mocarts), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Konstance), Ivars Auziņš (Imperators Jozefs II), Artis Robežnieks (Barons van Svītens), Pēteris Gaudiņš (Grāfs fon Štreks), Juris Kalniņš (Grāfs Orsīni-Rozenbergs), Lauris Subatnieks, Dainis Gaidelis (Ventičelli), Ērika Eglija (Katerīna Kavaljēri), Kristaps Rasims (Ceremonijmeistars), Juris Frinbergs (Kapelmeistars Bonno), Mārtiņš Počs (Saljēri sulainis), Indra Briķe (Saljēri pavārs), Esmeralda Ermale, Ligita Skujiņa, Aija Dzērve, Kārlis Freimanis un Gints Andžāns (sulaiņi, galminieki, pilsētnieki).

Radošajā komandā kopā ar režisoru Janu Villemu van den Bosu darbojas scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, kustību konsultante Inga Krasovska, gaismu mākslinieks Igors Kapustins (Igaunija) un video mākslinieks Lauris Ābele. Izrādes muzikālo noformējumu veido Juris Vaivods un Raimonds Tiguls. Lugu no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja.