Darbu sāk «Koka Rīga» - koka arhitektūras Noasa šķirsts

Vienā no vienistabas dzīvokļiem izveidotās ekspozīcijas fragments

FOTO: Edgars Kalmēns/TVNET

Šodien, 21.maijā, īsi pirms tam, kad galvaspilsētu sasniedza pamatīgas lietusgāzes, svinīgā gaisotnē Krāsotāju ielā 12 atklāts koka ēku renovācijas centrs «Koka Rīga», kura mērķis ir Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Arhitekts Pēteris Blūms, ko daudzi amata brāļi dēvē par «koka guru», šo atjaunoto ēku kompleksu salīdzināja ar biblisko Noasa šķirstu. «Šķirsts bija cilvēku dzīvības glābšana. Arī šī māja ir glābšana - ne tikai koka ēku, bet visas Rīgas dvēseles glābšana.»

Svinīgo pasākumu ar nelielu muzikālu priekšnesumu atjaunotajā ēkā ieskandināja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska ar pavadoņiem, bet svinīgās uzrunas teica gan arhitekti, gan Rīgas Domes pārstāvji.

Pēteris Blūms jaunajam «Koka Rīgas» muzejam uzdāvināja kādu senu namdaru fotogrāfiju, savukārt arhitekta Zaiga Gaile uzsvēra, ka Latvijā attieksme pret koka arhitektūru ir mainījusies uz labo pusi.

Pēteris Blūms

FOTO: Edgars Kalmēns/TVNET

«Šis ir mūsu kocinieku ilgi izsapņots sapnis. Jau kopš atjaunotās Latvijas laikiem bieži runāts, ka šīs vecās koka būdas jājauc nost, taču, pateicoties tādām renovētām vietām kā Mūrnieku iela, Kalnciema kvartāls, cilvēku attieksme ir būtiski mainījusies,» teica Gaile. ««Neatkārtojiet mūsu kļūdas. Mēs 1960., 70. gados koka mājas nojaucām,» pie mums atbraucot, saka UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) pārstāvji. Tas bija modernizācijas vilnis. Savukārt pie mums padomju laikos nekas nenotika un mēs dzīvojām kā viduslaikos.

Vēl tagad Ķīpsalā cilvēki dzīvo kā viduslaikos

- ar krāsns apkuri, sauso tualeti un auksto ūdeni. Tāpēc pie mums daudzas koka mājas ir saglabājušās.»

Nams Krāsotāju ielā 12 ir viens no Grīziņkalna apkaimes vecākajiem namiem - Kreslinga nams celts 1876. gadā. Tam blakus Lienes ielā esošā ēka uzbūvēta no jauna.

Mājas otrajā stāvā esošajos četros vienistabas dzīvokļos izveidotas muzeja ekspozīcijas, kurās parādīta tipiska cilvēku sadzīve koka ēkās četros laika posmos no 1876. gada līdz 1991. gadam. Katrs no dzīvokļiem iekārtots sava laikmeta stilā - piemēram, senākajā dzīvoklī pat nav elektrības, jo ēkā tā ievilkta tikai 1910.gadā.

Vienā no vienistabas dzīvokļiem izveidotās ekspozīcijas fragments

FOTO: Edgars Kalmēns/TVNET

«Koka Rīgas» galvenie darbības virzieni

Koka ēku renovācijas centra «Koka Rīga» galvenie darbības virzieni ir rīdzinieku iesaistīšana un izglītošana koka ēku renovācijā un restaurācijā, izstāžu, radošo darbnīcu un semināru rīkošana, Grīziņkalna apkaimes kultūrvēsturisko vērtību apzināšana, popularizēšana un tamlīdzīgi.

«Katrs cilvēks, kas ir nopircis koka māju vai dzīvo tādā, var uz šejieni nākt un prasīt padomu,»

skaidro Zaiga Gaile.

Rekonstruētās ēkas pirmajā stāvā Krāsotāju ielā 12 izvietots tūrisma uzziņas centrs, kurā tiks sniegta informācija par Grīziņkalna apkaimes tūrisma piedāvājumiem.

Grīziņkalna rajons ir valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā.

Uz augšu