Gabors Goldmanis mācās Rīgas 6.vidusskolā, bet paralēli arī Jāzepa Mediņa 1.mūzikas skolā - 1.kora klasē. Puisis dzied Jāzepa Mediņu zēnu korī, kā arī mācās spēlēt klavieres, vijoli un nedaudz blokflautu.

Kā izlēmāt pieteikties šovā? Kā ideja tā bija?

Gabors ieraudzīja reklāmu LNT un sauca mani skatīties, teica, ka gribot pamēģināt piedalīties. Diemžēl Rīgā atlase bija jau beigusies, bija atlikušas vien Jēkabpils, Ventspils un Valmieras atlases. Izlēmām, ka Valmiera mums sanāk vistuvāk, un devāmies ceļā. Neviens no ģimenes nezināja par šo mūsu trako ideju, domājām, nav ko lieki satraukt, tas tik tāds mēģinājums. Kad paziņojām, ka esam tikuši, visi bija šokā – priecīgi, protams. Bet sapratām, ka tas būs LIELS – emocionāls pārbaudījums visiem!

Kurš pirms uzstāšanās uztraucas vairāk - mazais vai vecāki?

Pirmais raidījums bija ļoti satraucošs, jo nezinājām, ko gaidīt no mazā, kā viņš reaģēs... Gabors bija uzstājies vien Baložu cālī, kur ieguva Cāļa seniora titulu 2010. Es kā mamma arī uztraucos, bet ar katru nākamo raidījumu uztraukums ir mazinājies. Noteikti uztraucos vairāk par Gaboru!

Vai jums ir kādas pirms uzstāšanās tradīcijas?

Gaboram ir mazais lācītis Gu-Gu, kas ir kā talismans un mierinājums pirms uzstāšanās.

Lācītis vienmēr sēž mammai klēpī Gabora uzstāšanās laikā.

Kā izvēlaties dziesmas?

Sākumā izvēlējāmies dziesmiņu, kas Gaboram ļoti patika, - Hallelujah. Pirmo reizi viņš to dzirdēja Lindas Leen izpildījumā un ļoti iemīlēja. Dungoja to mājās, nezinot vārdus. Angļu valodu viņš vēl 1.klasē nemācās. Ļoti gribēja iemācīties šo dziesmiņu nodziedāt pats. Bet dziesma bija diezgan grūta, Gabors arī tai nedēļā pamatīgi saslima, otro reizi mūžā uz lielās skatuves - uztraukums darīja savu. Tāpēc turpmākajos šovos paļāvāmies uz skolotāju ieteikumiem. Protams, arī Gaboram tiek prasīts padoms, tiek piedāvāti varianti, un viņam jāizvēlas. No šovu veidotāju puses tomēr ir ieteikums izvēlēties „lielo” dziesmas, kaut arī pēdējos raidījumos mēs arvien biežāk manām, ka žūrija par to nav informēta. Tāpēc turpmāk tomēr vadīsimies pēc žūrijas ieteikumiem un izvēlēsimies dziesmiņas atbilstoši Gabora vecumam.

Kura pašiem bijusi vismīļākā uzstāšanās reize?

"Brālītis un suns" - 5. uzstāšanās reize, kad no žūrijas saņēmām visaugstāko vērtējumu! Tādēļ arī, ka beidzot Gabors bija pilnībā vesels un varēja visu nedēļu pilnvērtīgi mācīties dziesmiņu. Gaboram šī dziesmiņa bija īpaši mīļa, jo viņš pats patiešām vēlas sunīti, tāpēc dziedāja no visas sirds.

Turklāt uz skatuves vēl ar viņu kopā bija Karlsons, kas ir viens no Gabora iemīļotākajiem pasaku tēliem, un dzīvs sunītis!

Ko esat no žūrijas ieteikumiem jau ņēmuši vērā?

Žūrija šķiet īpaši stingra. Dažreiz nevar saprast novērtējumu, jo it kā pasaka visu labu, bet tad ieliek atzīmes zemākas. Vai tieši otrādi, nopeļ, bet ieliek augstas atzīmes. Visi žūrijas locekļi, kaut arī stingri, ir iemīļoti. Žūrijas norādījumos vienmēr ieklausāmies, un ne tikai tajos, ko aizrāda pašiem, bet arī citiem. Tā, piemēram, tagad centīsimies tomēr izvēlēties dziesmiņas atbilstoši vecumam. Tāpat mācāmies dziedāt uz elpas, bet nu to diemžēl pāris nedēļās nevar iemācīties, bet mēs strādājam katru dienu un sanāk arvien labāk. Domāju, ka Gabors vēl parādīs, uz ko ir spējīgs, un visiem tas varētu būt liels pārsteigums, tāpat kā iepriekšējā koncerta nedēļa.

Kas ir tās piecas lietas, ar ko jūsu mazais solists atšķiras no pārējiem bērniem?

Gabors ir viens no visjaunākajiem šova dalībniekiem. Arī uzstāšanās pieredze ir pavisam neliela.

Gabors ir tāds nopietnais zēns, blēņas viņam tā mazāk prātā.

Zēns ir ļoti emocionāls, ļoti pārdzīvo par sevi un citiem.

Ko jums devis ir šovs?

Noteikti uzstāšanās pieredzi. Ir iegūti jauni draugi!

Esam iepazinuši šovbiznesa aizkulises un intrigas mazliet.

Tāpat esam tikušies ar lieliem māksliniekiem, kas ne katram izdodas. Ir iespēja parādīt visai Latvijai, ko protam.

Kas ir visgrūtākais visā sagatavošanās procesā?

Visgrūtākais mums personīgi ir emocionāli saņemties nākamajam raidījumam pēc zemo atzīmju saņemšanas. Pirmajā nedēļā, kad Gabors pamatīgi saslima un pie visa tā vēl saņēma zemākas atzīmes nekā citi, saslima atkal, bija ļoti grūti saņemties uz nākošo reizi.

Bērns bija satriekts, jo bija ļoti centies, pašapziņa bija iedragāta.

Godīgi sakot, Gabors to, kāds patiešām ir, parādīja dziesmiņā "Brālītis un suns", jo beidzot bija pilnībā vesels. Pēc šīs konkursa dienas saņemot atzinīgu novērtējumu, Gaboram pašam jau bija pilna galva idejām par nākamo dziesmu. Turklāt nepagurstošs stimuls gatavoties. Jāsaprot arī tas, ka tā jau diezgan piesātinātai zēna pienākumu dienai – mācībām skolā, mūzikas skolā, peldēšanai un mājas darbu pildīšanai nāk klāt vēl katru dienu gatavošanās konkursam, dziedāšana, tērpu meklēšana, scenārija domāšana, rekvizītu meklēšana. Vistrakākais mums bija pirms kādām divām nedēļām - kādu dienu bija jāiemācās mūzikas skolā korim dziesma no galvas, solfedžo divi mazi muzikāli gabaliņi, dzejolis skolā un vēl papildus tam pilnīgi nesaprotamā itāļu valodā Gabors mācījās vārdus dziesmai "Felicita", ko, izrādās, bijām samācījušies perfekti. Tā ka, ja kāds iedomājas - kas tad tas ir, uzkāpt uz skatuves un nodziedāt dziesmu... tas nepavisam nav tik viegli, kā sākumā šķiet, ja tam nododies ar pilnu atbildību: darbs ir pamatīgs. Labi, ka visi skolotāji ir saprotoši un Gaboru atbalsta. Jāatceras, ka maijā nāk arī eksāmenu laiks...

Pastāstiet kādu komisku atgadījumu, kas saistāms ar šovu!

Gabora mammas draudzenes meitiņa, trīsgadīgā Klāra ir ļoti liela Gabora fane: bijusi gandrīz uz visām raidījumu „Mazo dziesmas Latvijai” filmēšanām. Klāra bija atbraukusi ciemos pie Gabora uz dzimšanas dienas svinībām. Parasti viņa Gaboru sauc vārdā, bet šoreiz viņa pienāca pie mums – lielajiem un pilnā balsī teica: „Lūdzu, uzlieciet Gaboram Goldmanim no Baložiem arī kūku.”

Kā zināms, mazie katrs savus vecvecākus sauc savādāk, cits par omi, cits par vecmāmiņu, cits vēl kādā īpašā vārdā. Kādu dienu Gabors aiziet uz mūzikas skolu, un skolasbiedri viņu izprašņā par to, ko pastāstījis raidījuma vizītkartē. Vizītkartē Gabors stāstīja, ka viņam ir omīte, kurai ir 104 gadi. Tad arī stāstīja par to, ka dziesma "Vindsērfings" būs speciāls veltījums vectēvam, kurš sērfo. Tad nu puiši, izdarījuši savus secinājumus, viņam jautā ar īpašu sajūsmu:

„Gabor, un tev ir opis, kuram ir 104 gadi, un viņš vēl sērfo?”

Diemžēl nācās šos apbēdināt un izstāstīt, ka ome ir vecvecvecmāmiņa un vecamtēvam nav 104 gadi.

Kopš „Mazo dziesmas Latvijai” filmēšanas sākuma draugu bērniem esot jauns labākais bērnu nomierināšanas veids - youtube uzlikt Gaboru, viņi var skatīties kaut vai stundu no vietas vienu priekšnesumu, kamēr vecāki visu dziesmu vārdus jau zinot no galvas, bet toties mājās iestājoties pilnīgs miers :)

Kādi ir mazā hobiji, intereses? Kas patīk un kas nepavisam? Kas ir Gabora elki?

Gaboram ļoti patīk zīmēt. Zīmēt var stundām ilgi ar visdažādākajām krāsām un visdažādākajās vietās. Ja ceļojam, tad noteikti ir jāņem līdzi vesela kaste, kurā ir visu veidu krāsas un papīri. Gaboram tāpat ļoti patīk peldēt un braukt ar jahtu. Pats ir nolēmis šogad ar vecātēva palīdzību iemācīties burāt ar optimistu. Ar ļoti lielu sajūsmu Gabors gaida vasaru, kad varēs dzīvoties pa laukiem Kaltenē un iet katru dienu uz jūru peldēt, un dārzā ēst ogas.

Kad jautāju Gaboram, kam viņš vēlas līdzināties, vienmēr ir pretjautājums -

kāpēc man jābūt kādam citam, es taču esmu Gabors!

Bet mākslinieki, kurus viņš labprāt klausās, ir: Justin Timberlake, Justin Bieber, Aisha, Linda Leen, Prāta vētra, Instrumenti. Gabors pats pašlaik nav tā stingri izlēmis, par ko vēlas kļūt, arī skolā visi priekšmeti padodas vienlīdz labi. Bet pašam mazajam māksliniekam gribētos palīdzēt cilvēkiem un ir doma varbūt kādreiz kļūt par ārstu. Par tādu pavisam nopietnu ārstu – ķirurgu.

Kas ir jūsu ģimenes galvenie stūrakmeņi, kas jūs tur kā saliedētu komandu?

Savstarpēja mīlestība,draudzība, tas, ka mēs kā ģimene visas problēmas mēģinām risināt ģimenē, nevis paturot sevī. Izrunājam visu, palīdzam cits citam... Esam kā labākie draugi viens otram, mēs īsti nespējam iedomāties, ka pastāv tādas attiecības, ka ģimenē viens ar otru nerunā. Raudam un smejamies, pārdzīvojam un uzmundrinām – darām to visu kopā! Un Kaltene ir tā vieta, kur mēs katru nedēļas nogali satiekamies un brīvdienas pavadām, kopā sportojot, izklaidējoties, atpūšoties, mācoties, uzņemot ciemiņus, veidojot koncertus.