Evadne: liktenīgā vasaras mūzika no Spānijas (2)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Pēc 10 gadiem, veltītiem traģēdijām, vīstošiem ziediem un skatuvēm, kur nav vietas cerībai, Spānijas apvienība «Evadne» šovasar turpinās virpināt drūma likteņa bezkrāsu pavedienu kopā ar amerikāņu metālmūzikas relikviju «Evoken», kā arī izdevniecības biedriem - Vācijas «Ophis» un Latvijas «Frailty» 27.jūnijā klubā «Melnā Piektdiena» pasākuma «Antithesis III» ietvaros. Pirms šī tumsas nesēju brigāde dzēš gaismu «Antithesis III» pasākumā Rīgā, Hosans Martins, «Evadne» ģitārists, ir piekritis mazliet pastāstīt par grupas mūziku un ietekmēm.

«Evadne» - vārds ir zināms no sengrieķu mitoloģijas. Kādi apsvērumi lika jums izvēlēties šo vārdu par grupas nosaukumu?

Tā bija šā vārda traģiskā jēga, kas mūs mudināja to izvēlēties. Stāsts par Evadnes dzīves beigām ir pēc būtības tuvs mūsu lirikai.

Skaitlis 13 ir kaut kādā ziņā īpašs. Jo īpaši pēdējā laikā, kad tādas ietekmīgas grupas kā Megadeth un Black Sabbath izvēlas to par albumu nosaukumu. Kāda doma ir ietverta jūsu pirmā ieraksta «The 13th Condition» («13. nosacījums») nosaukumā?

Tas ir kā neaprakstāms cilvēcisks stāvoklis vai likums, kurš runā par vientulību, izmisumu un nāvi. Slēpts, taču tai pašā laikā – mūsu dzīvēm piemītošs.

Pēc pirmā albuma izdošanas notika izmaiņas grupas sastāvā, kas acīmredzami atstāja iespaidu uz skanējumu. Vai jūs redzat «Evadni» kaut kad nākotnē atgriežamies pie «Beauty And the Beast» vokālās koncepcijas un «Gothic Black Metal» elementiem?

Nē, pagātne vienmēr ir pagātne, un mēs nevēlamies atgriezties pie pagātnes skanējuma. Šodien mēs pavisam noteikti esam apmierināti ar albuma «The Shortest Way» («Īsākais ceļš») skaņu un vēlamies to atkārtot.

Jaunāko plati «The Shortest Way» ir miksējis un māsterējis Dan Swanö. Viņš arī izpalīdzējis ar savu vokālu ierakstu laikā. Kā nonācāt līdz šai sadarbībai?

Gatavojot šo albumu, mēs nevēlējāmies atkārtot pagātnes kļūdas, tādēļ meklējām kādu, kurš varētu sniegt vēlamo skanējumu, un mēs uzskatījām, ka Svonie ir īstais vīrs šim darbam. Par Dana balsi: ieraksta gaitā mēs gribējām mainīt vairākas lietas, un galu galā Dans ierakstīja savu vokālu, padarot lietas vienkāršākas katram ieraksta dalībniekam.

Vai otrais albums ir veiksmīgāks par pirmo?

Jā. Attiecībā uz mūziku un skaņu ir savādāka koncepcija. Ļoti žēl, ka «The 13th Condition» skanējums nebija tāds, kādu mēs to būtu gribējuši.

«The Shortest Way» ir konceptuāls albums, saistīts ar Romantisma laikmetu. Vai vari pastāstīt plašāk par literatūru, kura iedvesmoja jūs sarakstīt šo darbu?

Ir daudz cilvēku, kuri mūs iedvesmoja. Un ne tikai no Romantisma laikmeta literatūras. Es tev varu pateikt savus favorītus. Tie ir: Gustavo Adolfo Bekers, Auziazs Marks, Salvadors Espriu.

Runājot par radošiem darbiem un mākslu – ko un kādēļ tu ieteiktu no spāņu literatūras un kinomākslas zinātkāriem cilvēkiem?

Piemēram, Žaume Balagero, Alehandro Amenabārs, Huans Antonio Bajona, Pako Plasa, Huans Karloss Fresnadilo – viņi visi ir šausmu un spriedzes filmu režisori. Mums šeit ir fantastiska ražotne, kur top labas filmas. No literatūras es ieteiktu Espriu, Bekeru un Auziazu Marku, kā arī burvīgu rakstnieku vārdā Karloss Ruiss Safons.

Šovasar ir ieplānoti koncerti kopā ar «Evoken» un «Ophis». Saulgriežu laiku pavadīsit Londonā. Kādas ir pirmās asociācijas, izdzirdot vārdus Londona un Lielbritānija?

Mēs esam ļoti iepriecināti par šo turneju kopā ar «Ophis» un «Evoken». Nevaru noliegt, ka Londona ir vieta, kur visi mēs sapņojam spēlēt. Pirmās lietas, kas nāk prātā, ir lietus, Bigbens un doom metal šūpulis.

27. jūnijā spēlēsit koncertu Rīgā pasākuma «Antithesis III» ietvaros, kur būs arī ierakstu izdevniecības «Solitude Prod» biedri «Frailty». Kādas ir pirmās asociācijas, kad dzirdat vārdus Rīga un Latvija?

Neko daudz par Rīgu un Latviju nezinu. Tikai to, ko varu redzēt fotogrāfijās. Rīga, šķiet, ir ļoti skaista pilsēta. Ir skaidrs, ka Latvija bija daļa no kādreizējās PSRS un tagad ir Eiropas Savienībā, utt., taču, kad runājam par cilvēkiem un tradīcijām, ļoti daudzu spāņu uztverē Latvija joprojām ir diezgan lielā mērā sveša.

Runājot par ierakstu izdevniecību, ar kuru jums ir līgums, – kā jūs nonācāt līdz izdevniecībai «Solitude Productions», kura atrodas diezgan tālu no Spānijas, t.i., Krievijā?

Viņi ir cilvēki, kuri mums piedāvāja labākos nosacījumus, un mēs uzskatām, ka noslēdzām labu ieraksta līgumu. Tādu, kurš ir abpusēji izdevīgs.

Vai pēdējā laikā ir kādas grupas un/vai ieraksti, kuri jūs spējuši ar kaut ko pārsteigt?

Bez liela pārsteiguma, ņemot vērā, ka mēs pazinām šos cilvēkus jau sen, grupas «Tears Of Martyr» jaunais albums. Tas ir labs spāņu grupu kvalitātes piemērs.

***

Grupa «Evadne» Rīgā ar koncertu viesosies pirmo reizi - 27.jūnijā klubā «Melnā Piektdiena», pasākuma «Antithesis III» ietvaros, kopā ar amerikāņu «Evoken», vācu «Ophis».

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu