Pirmo reizi pasniedz kultūras zīmi «Latviskais mantojums»

Latviski ēdieni, tradīcijas, ēkas, amata prasmes un latviska vide - šo un daudzu citu tikai mūsu tautai raksturīgu lietu uzturētājus turpmāk rūpīgi vērtēs un labākos apbalvos. Atzinību par ieguldīto darbu saņēma pirmie divpadsmit latviskuma daudzinātāji. Kultūras zīmes «Latviskais mantojums» idejiskais autors ir LLTA «Lauku ceļotājs».

FOTO: AFP /LETA

Dziedošās Rucavas sievas, sklandraušu cepēji, nēģu ķērāji u.c.

Kultūras zīmes «Latviskais mantojums» pirmā pasniegšana notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Uz jaunās tradīcijas iedzīvināšanu bija sapulcējušies vairāki desmiti latviskā mantojuma glabātāju.
Dziedošās Rucavas sievas, sklandraušu cepēji, nēģu ķērāji un vēl virkne citu latvisko tradīciju kopēju saņēma žūrijas atzinību.

Zīmes «Latviskais mantojums» tiks pasniegtas Mekes krogam, lauku sētai «Ūši», tradīciju namam «Zvanītāji», Valmiermuižas alus darītavai, zemnieku saimniecībai «Adzelvieši», Vienkoču parkam, Ludzas Amatnieku centram, Salacgrīvas nēģu tačiem, lauku sētai «Dzirnupes», zemnieku saimniecībai «Vaidelotes», lauku mājām «Donas» un viesu namam «Lantus».

Kultūras zīmes tiks pasniegtas par to, ka komersanti latviskās vērtības rāda plašākai publikai, demonstrējot savu tūrisma piedāvājumu.

Tas ir sertifikāts un metāla plāksne, kas tūristiem apliecinās, ka vietā, kur tā redzama, ir dabūjama īsti latviska manta.

Apbalvojums ir arī augstas kvalitātes zīme.


Iecerēts, ka turpmāk «Latviskā mantojuma» sertifikātus un plāksnes pasniegs vienu reizi gadā. Taču jau tagad latvisko tradīciju kopēji var domāt par pieteikšanos uz nākamā gada nominantu izvēli.

Uz augšu