Reti kura rokgrupa mūsdienās piesaka sevi ar kādu manifestu. Nav jau vairs nekā interesanta, pret ko protestēt, viss jau savulaik izkliegts. Tomēr jaunais britu meiteņu postpanka kvartets «Savages» ir trāpīgi uztaustījis mūsu sociālo tīklu laikmeta sāpi un savos koncertos nevis lūdz, bet pieprasa «neinstagramot» un uzstāšanās laikā aizvākt savus viedos telefonus.
Savages «Silence Yourself»
(Pop Noire/Matador)
9/12
Arī uz grupas debijas albuma vāka blakus melnbaltai meiteņu fotogrāfijai publicēts vēstījums: «Mēs dzīvojam daudzu stimulāciju laikmetā. Ja tu esi fokusēts, tevi ir grūtāk ietekmēt, ja esi apjucis, tad tevi ir vieglāk sasniegt. Tu esi apjucis!»
Šis pats manifests ar vieglu franču akcentu (soliste Dženija Beta ir dzimusi Francijā) iestrādāts arī albuma ievadošās dziesmas «Shut Up» videoklipā.
Identitātes erozija, personības izšķīšana globālajā tīmeklī dažādos sociālajos tīklos jau ir gana labi apzināta problēma, taču «Savages» ir viena no pirmajām grupām, kas savā vēstījumā galveno akcentu liek tieši uz to. Albuma nosaukums - «Apklusini sevi» tikai to apliecina.
Šī Londonas meiteņu četrotne ir viens no šā gada BBC «Sound of 2013» top10 vārdiem, kuriem mūzikas industrija pievērsusi pastiprinātu uzmanību. Šo uzmanību meitenes izpelnījušās pēc pagājušā gada maijā izdotā debijas singla, izteikta «Joy Division» klona «Flying to Berlin» un b-pusē pievienotā «Husbands». Arī pēc dzīvajiem koncertiem, kuros gaisā jūtama emocionāla intensitāte un pat zināma spriedze, kā arī pēc DIY attieksmes. Proti, grupa ierakstījusi debijas albumu par savu naudu un tikai tad meklējusi izdevējus.
Grupas kodolu veido harismātiskā soliste Dženija Beta (Jehnny Beth), kas Francijā ar savu draugu Džoniju Hostailu (īstajā vārdā Nicolas Congé) darbojusies duetā «Jehn and John», un ģitāriste Džema Tomsone (Gemma Thompson), kura pirms «Savages» spēlējusi šūgeizu «My Bloody Valentine» garā.
Betas balsi nav grūti salīdzināt ar roka un postpanka leģendām - «Siouxsie & The Banshees» vokālisti Sūziju Sū (Siouxsie Sioux), Petiju Smitu, P.Dž Hārviju. Vizuāli uz skatuves Beta atgādina pašu Ianu Kērtisu (Ian Curtis), kurš kustas kā Šaineda O'Konora (Sinead O'Connor) savā «skūtās galvas» daiļrades posmā.
Kopā ar bundzinieci Feju Miltoni (Fay Milton) un basisti Eisiju Hasanu (Ayse Hassan) «Savages» vizuāli atgādina savdabīgu «The Horrors» (viss melnā) + «Sleater-Kinney» (visas meitenes) klonu.
Koncertos noslīpētas, albuma dziesmas trīs nedēļu laikā iemūžinātas pagājušā gada novembrī «Fish Factory» studijā Londonā ar Betas draugu un līdzproducentu, skotu Rodaīdu Makdonaldu (Rodaidh McDonald), kas strādājis gan ar «The xx», gan šonedēļ Rīgā vaigā skatīto «How to Dress Well».
Pie savām ietekmēm grupa intervijās (katra meitene tiek intervēta atsevišķi) min metāla tēvus «Black Sabbath», kā arī literatūru - Viljama Goldinga slaveno «Mušu valdnieku», Dž.D.Selindžera romānu «Catcher in the Rye» («Uz kraujas rudzu laukā»), Čārlza Bukovska un skandalozā franču rakstnieka Luija Ferdinanda Selīna (Louis-Ferdinand Céline) darbus. Arī kino. Albuma ievada dialogs ir no Džona Kasavetīsa (John Cassavetes) filmas «Opening Night».
Ja analizējam dziesmas, tad, protams, nekas oriģināls šajā albumā dzirdams nav. Klasisks postpanks, kurā citētas daudzas klasiskas grupas. Atsevišķas dziesmas ir jaudīgākas, citas īsti nespēj turēt līdzi, bet kopumā šis ir gana pārliecinošs debijas albums, kurā
jūtama stingra nostāja, vēlme izteikties un mainīt pastāvošo hipster-šipster, indī-šmindī muzikālo formātu.
Uz priekšu!
«Mēs esam aizņemti ar sevis translēšanu ēterā, bet aizmirsuši iepazīt sevi,» meitenes aicina apklust un ieklausīties sevī.
Izdošanas datums - 06.05.2013.
