Lielbritānijas karalienes runā, kurā izklāstīti premjerministra Deivida Kemerona valdības plāni likumdošanā nākamajam gadam, pausta apņēmība ievērojami ierobežot imigrāciju.
Lielbritānija gatavojas ierobežot imigrāciju (23)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru sarakstītajā runā, kuru karaliene Elizabete II nolasīja, trešdien atklājot kārtējo parlamenta sesiju, tika pieteikti 20 likumprojekti, kas cita starpā ierobežos imigrantu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumiem, uzliks par pienākumu mājokļu izīrētājiem pārbaudīt nākamo iemītnieku uzturēšanās legalitāti Lielbritānijā un liegs nelegālajiem ieceļotājiem iegūt autovadītāja tiesības.
Vienlaikus runā uzsvērts, ka valdības «pirmā prioritāte» joprojām būs valsts ekonomikas stiprināšana, budžeta deficīta samazināšana un jaunu darbavietu radīšana, investējot infrastruktūrā un atbalstot mazos uzņēmumus.
Valdība pieliks arī pūles, lai veidotu «taisnīgāku sabiedrību, atalgojot tos ļaudis, kas smagi strādā», un līdz ar to imigrācijas likumprojekta mērķis ir piesaistīt Lielbritānijai tādus ieceļotājus, kas var sniegt ieguldījumu sabiedrības uzplaukumam, vienlaikus atturot tos, kuri to negrasās darīt.
Likumprojekts paredz arī atvieglot ārvalstnieku likumpārkāpēju izraidīšanu, bet uzņēmumiem, kas tiks pieķerti nelegāla darbaspēka izmantošanā, nāksies maksāt augstākas sodanaudas.
Mediji valdības stingro nostāju imigrācijas jautājumos saista ar spiedienu, kuru uz Kemeronu izdara Konservatīvās partijas labējais spārns, kā arī ar nesenajiem panākumiem municipālo padomju vēlēšanās, ko Anglijā un Velsā guva eiroskeptiskā un pret imigrantiem noskaņotā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP).
Tomēr toriju iekšējās opozīcijas prasības pavērt ceļu referendumam par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā (ES) valdība nav ņēmusi vērā. Ignorētas tikušas arī labdarības organizāciju prasības pildīt Kemerona priekšvēlēšanu solījumu atvēlēt ārvalstu palīdzībai 0,7% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).