Realitāte Latgalē: ielās neredz cilvēkus

Tipiska mazā (pagalma) ieliņa līdzās galvenajai Atbrīvošanas alejai.

FOTO: Ēriks Kalvāns

Kā ir dzīvot ārpus Rīgas? To portāls TVNET jautā sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Pirmo uzrunājām mūziķi un pasniedzēju Ingaru Gusānu, kurš stāsta par dzīvi Rēzeknē. Viņš apliecina, ka vienā no lielākajām Latgales pilsētām jūtams bezdarbs, pesimisms un visas no tā izrietošās sekas.

Lūdzu, pastāstiet nedaudz par sevi! Kas esat, ko darāt, kur dzīvojat? Cik ilgi jau dzīvojat Rēzeknē? Vai tā ir jūsu dzimtā pilsēta?

Esmu dzimis Rēzeknē un visu dzīvi (jau vairāk nekā 30 gadus) dzīvoju šajā pilsētā Metālistu ielā. Mācījos blakus esošajā Rēzeknes 5. vidusskolā, pēc tam mācījos Rēzeknes Augstskolā un Latvijas Universitātē, un abās šajās augstākajās mācību iestādēs strādāju kā docents, Rēzeknē arī kā vadošais pētnieks. Retajos brīvajos brīžos spēlēju grupās «Borowa MC», «Sovvaļnīks».

Kā ir mainījusies dzīve Rēzeknē gadu gaitā? Vai tā ir kļuvusi patīkamāka vai gluži pretēji - grūtāka? Kāpēc?

Mainījies noteikti ir daudz. Pirmkārt, jau gadu desmitiem nejūtu lielos uzņēmumus, kas kādreiz nodarbināja lielāko daļu pilsētas iedzīvotāju un kas nodrošināja jauniešu palikšanu uz vietas vai to atgriešanos no studijām Rīgā vai citās pilsētās.

Līdz ar to bezdarbs, pesimisms un tālāk pa ķēdīti visas no tā izrietošās sekas.

Noteikti ir patīkamas lietas, piemēram, pāris mazu uzņēmumu izdzīvošana, augstskolas attīstība (vecā korpusa renovācija, jaunas ēkas celtniecība), mēģinājumi sakārtot un uzlabot pilsētas seju – ielu remonti, izvietotie atpūtas soliņi u.c.

Jauniešiem nozīmīgs ir radošo pakalpojumu centrs «Zeimuļs». Uzskatu, ka mūsu pilsētas situācija ir līdzīga daudzām vietām plašajā pasaulē - ja ir darbs, ir nauda, ir pozitīvāks skats uz dzīvi, iespēja atpūsties, pievērsties kultūrai utt. Tā ka neviļus jāvelk vien ir šī saite: darbs – nauda – skats uz dzīvi – iespējas. Un tā var turpināt ilgi.

Albuma "Bolts susātivs" autori - dzjenieks ANtons Kūkojs un mūzikas autors Sovvaļnīks

FOTO: Ēriks Kalvāns

Kā jūs vērtētu Rēzeknē pieejamās iespējas ģimenēm ar bērniem? Vai tā ir ģimenei draudzīga pilsēta vai tomēr vairāk piemērota pieaugušajiem cilvēkiem?

Domāju, ka ir normāli, jo dažos pagalmos ir ierīkoti spēļu laukumi bērniem, arī Raiņa parkā ir vēl vecie nostalģiskie karuseļi un spēļu laukums, ir parki, kur pastaigāties, kopumā draudzīga pilsēta ģimenēm ar bērniem. Sliktāk ir ar āra laukumiem sportam, pie skolām tie ir vai nu sliktā stāvoklī, vai likvidēti, lai gan jaunieši, manuprāt, maz staigā spēlēt vai arī salauž jau esošos, kas arī attur pašvaldību ierīkot jaunus.

Vairāki citi TVNET lasītāji sūdzējās par ceļu kvalitāti Rēzeknes pusē. Kāds ir jūsu vērtējums par ceļiem Rēzeknes pusē un ielām pilsētā? Vai tie ir apmierinošā stāvoklī? Kuri ir kritiskākie ceļu posmi, ielas?

Tiek realizēti kādreiz sarakstītie projekti par ceļu remontu, tiek atjaunotas vairākas ielas un, cik dzirdēju, tiek rakstīti arī jauni projekti par konkrētu ceļa posmu remontu. Es pats dzīvoju Ziemeļu rajonā, tāpēc varu teikt, ka sliktā stāvoklī ir Maskavas iela, Metālistu iela, Blaumaņa iela, pagalmu ieliņas ir vienkārši drausmīgas gan Rūpnīcas ielā, gan Maskavas ielā u.c. Līdz ar to

rodas iespaids, ka arī kopējais ielu stāvoklis ir slikts.

Tāpat arī atjaunotajos Atbrīvošanas ielas posmos jau ir pa kādai lielai bedrei, līdz ar to es reāli nesaprotu, kas notiek ar kvalitāti, jo mašīnu kustība, salīdzinot ar «treknajiem gadiem», ir mazinājusies, bet ceļi tiek sabojāti daudz ātrāk, līdz ar to es uzskatu, ka to kvalitāte krītas.

Un, protams, es nesaprotu (tāpēc gaidu speciālistu paskaidrojumus), kāpēc, atjaunojot ceļus vai liekot jaunus klājumus, nevar samazināt vai pārvietot kanalizācijas lūkas tā, lai tās būtu mašīnai pa vidu, nevis tā, ka nav iespējas no tām izvairīties un pat uz jaunajiem posmiem visu laiku jākratās (es reāli varu izvadāt pa tādām ielām, jums slikta dūša paliks no šūpošanās) un līdz ar to tiek bojāta mašīnas ritošā daļa.

Jo, lai kā viņi cenšas pēc jaunām tehnoloģijām uzlikt lūkas vienā līmenī ar ceļu klājumu, jau pēc mēneša vai diviem tās ir nosēdušās un sabeidz mašīnu ritošo daļu. Ar ko lai te tiesājas par remonta izmaksām?

Bet, protams, ceļu problēmas ir arī citās pilsētās un uz valsts ceļiem, piemēram, Varakļānu posms, Aizkraukles posms u.c.

Tipiska mazā (pagalma) ieliņa līdzās galvenajai Atbrīvošanas alejai.

FOTO: Ēriks Kalvāns

Vai Rēzeknē jūtama iedzīvotāju aizbraukšana uz ārvalstīm? Kā jūs to izjūtat? Vai pilsētās un tās apkārtnē ir «tukšās mājas, kvartāli»?

Runājot ar cilvēkiem, kas strādā pilsētas uzņēmumos, viņi saka ka, piemēram, ūdens patēriņš pa gadiem ir samazinājies minimāli, kas liecina, ka cilvēku skaits nav ievērojami samazinājies un varētu būt 32 000-35 000. Es uzskatu, ka labi ja 25 000, jo es reāli neredzu cilvēkus.

Vakaros viss tukšs, principā nekas nestrādā, jo nav apmeklētāju.

Es gan neredzu ne tukšas mājas, ne dzīvokļus, bet es NEREDZU cilvēkus. Protams, daudzi ir izbraukuši, gan klasesbiedri, gan skolas biedri, tā ka šī problēma ir aktuāla. Bet es tiešām neredzu tos 32 000.

Jūs teicāt, ka reizi nedēļā braucat uz Rīgu, kāpēc? Vai šis darbs vairāk nepieciešams jūsu iztikas nodrošināšanai vai arī profesionālai attīstībai?

Pašlaik tas ir atkal izaicinājums pārliecināties, ka joprojām varu docēt universitātes līmenī, kā arī bijušo kolēģu satikšana un zinātniskā sadarbība. Lai varētu runāt par iztikas nodrošinājumu, ir jābūt daudz lielākai slodzei, lai atmaksātos ceļa, sadzīves izdevumi un varētu runāt par peļņu.

Kā vērtējat savas pašvaldības darbu? Vai tā daudz dara savu iedzīvotāju labklājības celšanai? Kas, jūsuprāt, ir tās labākie darbi, bet kas - galvenās neizdarītās lietas?

Pašvaldība darbojas, raksta, ka dara daudz. Dara jau arī, nojauc graustus iespēju robežās, mēģina samazināt apkures tarifus. Tagad šo darbu uzskaitījumu (kas publikāciju veidā iekrīt pastkastēs vai ko cilvēki personīgi dala, ierodoties dzīvokļos un domes vārdā apjautājoties par problēmām, un izdalot žurnālus, protams, bez izdevniecības, tirāžas norādes – nezināmu līdzekļu (varbūt mana nodokļu nauda?) izmantošana) lielākoties norakstīšu jau uz vēlēšanu kampaņu, kad vienkārši notiek pašslavināšana un citu iepriekšējo vai esošo konkurentu nopelšana.

Šis stils ir raksturīgs visā Latvijā diemžēl. Šai pašvaldībai ir totāli paveicies, jo

visi projekti ir uzrakstīti un pieteikti iepriekšējā domes sasaukumā, bet visus laurus plūc tagadējā dome,

tādējādi nodrošinot vēlētāju piekrišanu arī tuvākajās vēlēšanās, jo cilvēki jau parasti pievērš uzmanību rezultātam un nezina, kas to visu iesāka. Un tas ir skumji. Jo tāds sauklis «ja latgaļec» (krieviski - es latgalietis), kas ir izteikts krievu valodā, mani neiedvesmo.

IR skaidrs, ka cīņa par minoritāšu valodu izmantošanu pašvaldībās manās acīs paredz tikai krievu valodas izmantojumu šajās iestādēs (jo lai vai kā, bet krievu valoda tiek lietota daudz kur pašvaldības iestādēs) un es vienkārši noģībšu, ja «Saskaņas centrs» mēģinās ieviest latgaliešu valodu.

Labie darbi – graustu nojaukšana un kādreiz iesākto projektu veikšana, pabeigšana, pilsētas vides sakārtošana. Bet tas arī pats par sevi saprotams, ka to dara un darīs katra pašvaldība, jo tas ir viņu primārais uzdevums - nodrošināt pilsētas izaugsmi, sakārtot infrastruktūru, celt cilvēku labklājības līmeni.

Līdz ar to viss padarītais liekas pašsaprotami un nevajag to pasniegt kā kaut ko unikālu un tikai viņu darbības laikā izdevušos. Darbojas daudz labu speciālistu pašvaldībā, galvenā problēma ir viņu ideoloģija. Tā ka pašvaldību vēlēšanas parādīs, vai man bija taisnība. Un dod, Dievs, lai es kļūdos savos izteikumos!

Un pie izpildāmajiem darbiem protams ir jāmin tie paši ikgadējie - ceļu, ielu remonti, apkures tarifi, investīciju piesaiste.

Kā vērtējat Rēzeknē pieejamās atpūtas un kultūras iespējas? Vai tās ir pietiekamas?

To, ka es neredzu 32 000 cilvēku, apliecināja piektdienas vakars. Es vairākus gadus nebiju klaiņojis vakarā un naktī pa pilsētu. Jāatzīst, ka biju šokā, jo nebija kur aiziet, viss jau pulksten 23.00 ciet, tikai pāris krodziņi, kuros arī nebija cilvēku. Ne deju klubs kāds, nekas (pieklājīgs) nestrādāja piektdienas dienas vakarā. Nedaudz skumji. Cik sapratu, viss notiek sestdienās, bet

neticu, jo pirms 5-7 gadiem bija dzīvīgāk.

Attiecībā uz kultūru – kopumā sajūta, ka viss notiek: teātra izrādes, izstādes. Koncerti (modernās mūzikas) reti, jo tauta neiet, tāpēc neviens gandrīz nebrauc. Uz ballēm visi vairāk brauc uz lauku kultūras namiem. Daudzi cer uz jauno koncertzāli. Vai kultūras iespējas ir pietiekamas – grūti teikt. Man liekas, ka piedāvājumu varētu uzlabot, bet ekonomiskā situācija nosaka kopējo noskaņu, ka cilvēki vienkārši neiet, jo ir internets, TV un interese par kultūras pasākumiem mazinās. Ir sajūta, ka apmeklētāju loks ir viens un tas pats, un tas ne par ko labu neliecina.

Varbūt ir vēl kas svarīgs, ko vajadzētu zināt par dzīvi Rēzeknē?

Rēzekne ir jauka pilsēta, varbūt tāpēc, ka dzimtā, bet kaut kas man liek atgriezties un cerēt, ka būs labāk, ja ne šajā dzīvē, tad nākamajā.

Pastāsti arī Tu par savu pieredzi Latgalē!

Ja arī Tu vēlies dalīties pieredzē, kāda ir dzīve Latgalē, lūdzu, raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!

Uz augšu