18. aprīļa raidījumā „Vīrietis uz paklāja” viesojās astrologs Andris Račs un kopā ar vadītājām Elīnu Doļģi un Leonardu Ķesteri runāja par to, cik daudz par cilvēku var ieraudzīt zvaigznēs un cik daudz pats astrologs uzticas tam, ko par savu dzīvi uzzina horoskopā.
Andris Račs ir praktizējošs astrologs un pasniedzējs paša dibinātajā astroloģijas skolā. Ar astroloģiju nodarbojas jau 20 gadus. Otrreiz precējies, piecu bērnu tēvs.
Raidījuma ekspertu lomās šonedēļ iejutās četras dāmas – ārste homeopāte Inguna Vecvagare, kultūras menedžere Jana Kalniņa, drāmas terapeite Kristīne Rudzinska un uzņēmēja, PR speciāliste Jana Ezeriņa. Andris Račs izpelnījās visu dāmu simpātijas – raidījuma laikā viņam tika veltīti tādi epiteti kā „īsts vecis”, „nobriedis vīrietis”, „vīrietis, pēc kura varētu ilgoties visas latviešu sievietes”. Arī vadītāju provokatīvie jautājumi šoreiz šķita saudzējošāki nekā līdzšinējos raidījumos, kur dažs labs vīrietis dabūja krietni pasvīst, lai izspruktu cauri sveikā ar nesabojātu reputāciju.
Andra Rača atziņas par astroloģiju un mīlestību
* Astroloģija ir zināšanas par dzīvi un cilvēku. Tomēr pašu dzīvi iemācīties nevar – var iemācīties tikai plānu, pēc kā dzīvot.
* Kad man prasa par mīlestību, es saku, ka te astroloģija beidzas. Diezgan droši astroloģijā var pateikt, vai starp cilvēkiem radīsies kādas jūtas – seksuāla pievilkšanās, simpātijas, vai būs uzskatu saderība. Bet mīlestība ir kaut kas lielāks, līdz galam nenolasāms. Vairāk dzejnieku un mākslinieku lauciņš.
* Mīlestība un laulība nav viens un tas pats. Kādreiz domāju – ja cilvēki dzīvo kopā, tātad tā ir laulība. Nekā nebija! Zvaigznēs tas neparādās, un, kad viņi izšķiras, nekas nemainās. Kad precēti pāri šķiras, tad gan zvaigznēs viss ļoti nopietni redzams. Tāpēc, kad atnāk cilvēki runāt par šķiršanos, vienmēr prasu, vai viņi oficiāli precējušies. Jo es nevaru ieraudzīt, ka šķiras tie, kas nemaz nav kopā.
* Vai astrologs cilvēkam var pateikt, ka otrs viņu ir krāpis? Var. Bet uz tiešiem jautājumiem es vienmēr pārvaicāju – vai tiešām jūs to gribat zināt? Un ļoti bieži cilvēki padomā, iepauzē un saka – labāk tomēr nē.
* Mēģinu atrast vidusceļu – lai cilvēks saņem informāciju, redz savu karti, bet arī lai zina, ka uz tās kartes ir vairākas ielas. Daudz jau to nav, tomēr var braukt pa mazo celiņu, bet var arī pa lielo. Virziens gan vairāk vai mazāk jau ir noteikts.
* Sievietes pie manis vēršas ar jautājumiem par attiecībām pat tad, ja apzināti nākušas runāt par darbu. Vismaz puse vīriešu, kas pie manis nāk, arī jautā par attiecībām.
* Skatījos savas sievas karti. Man patīk diezgan mierīgas sievietes, un gribēju noskaidrot, vai viņa tāda varētu būt arī turpmāk, vai arī vēlāk būšu spiests pieņemt to, kāda viņa ir īstenībā. Ir svarīgi zināt, uz ko cilvēks vairāk orientēts – uz mājām vai karjeru.
* Jā, esmu patriarhāls vecis. Gribētos, lai tas izpaužas vairāk, bet dzīvoju Latvijā, 21. gadsimtā...
* Esmu mistiķis, ticu zīmēm un ļaujos tām. Pirms satiku Baibu, biju zaudējis savu tuvāko sievieti. Viņas mamma redzēja sapni, kurā mana pirmā sieva teica: "Mammu, kas par tevi parūpēsies? Par Andri parūpēsies Baiba, bet kas par tevi?" Ar Baibu iepazinos pēc pāris dienām. Man tā bija zīme. Vai tā bija svētība no manas bijušās sievas? Tas būtu jauki, bet es nezinu.
* Sievietēm dabiski piemīt lielāka nepieciešamība kaut ko saglabāt. Vīrieši vairāk ir gatavi novilkt svītru un sākt jaunu dzīvi.
* Varu nomierināt daudzas sievas – vīrieši, kam tagad paliek četrdesmit gadi, vairs nav pakļauti četrdesmitgadnieku krīzei. Tas vairāk attiecās uz 60. gadu sākumā dzimušajiem. Tur bija trakumi. Tas jau bija ielikts tās paaudzes kodā, ka viņiem šai vecumā būs tāds bums.
* Kad piedzima pirmais bērns, man likās, ka esmu cietumā ielikts. Domāju – tagad esmu nebrīvs, savažots cilvēks! Tagad man ir pieci bērni un es jūtos brīvs. Tāpēc secinu – ne jau atbildības nasta ir tā nebrīve, bet gan mūsu iekšējais stāvoklis.
