Aizvadītajā nedēļā otrreiz Saeimas tribīnē kāpa deputāts no partijas Saskaņas centrs Valērijs Kravcovs. Uzstāšanās tika uzņemta ar aplausiem un ovācijām. Vērojot, ka deputātam pat lasīšana no lapas padodas ar grūtībām un 18 gadīgi jaunieši runā tiek nodēvēti par 80 gadīgiem, kļūst skaidrs, ka valsts valodu viņš nepārvalda, bet, kandidējot 10. Saeimas vēlēšanās, V. Kravcovs norādīja, ka sarunvalodas līmenī to prot.
Viņš gan Saeimā nav vienīgais, kam ar latviešu valodas pārvaldīšanu ir problēmas. Plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka tās ir ceturtdaļai 100 gudro galvu, bet V. Kravcovs viņu vidū izceļas īpaši, jo ap viņa valsts valodas prasmēm savērpies īsts skandāls. Iepriekšējā darbavietā, būdams deputāts Liepājas domē, viņš izmantoja tulka pakalpojumus. Pērn Valsts valodas centrs sodīja V. Kravcovu ar 35 latu naudas sodu. Pēc viņa pirmās uzstāšanās Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta opozīcijā esošās nacionālās apvienības Visu Latvijai! priekšlikumu izslēgt deputātu no Saeimas sastāva. Saistībā ar to Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sacīja, ka būtu korekti, ja V. Kravcovs pats noliktu mandātu, un izteicās, ka nav skaidrs, kā deputāts, kurš nerunā latviski, varēja nokārtot eksāmenu pilsonības iegūšanai.
Eksāmenu nolicis korupcijas skandāla skartā filiālē
Vai V. Kravcovam bijusi īpaša pretimnākšana Naturalizācijas pārvaldē, Drošības policija (DP) pārbaudīja jau pērn un atzina, ka deputāts pilsonību ieguvis likumīgi. Izrādījās, ka valodas eksāmenu viņš kārtojis Naturalizācijas pārvaldes Valmieras nodaļas Limbažu filiālē. Gada sākumā DP sāka jaunu pārbaudi, jo Saeimas deputāts Visvaldis Lācis atgādināja korupcijas skandālu, kas 2005. gadā atklājās šajā iestādē, kad par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tika notiesāts gan minētās nodaļas, gan filiāles vadītājs. Savu sodu viņi ir izcietuši.
Sarunās ar abiem noskaidrojas, ka Limbažos tika pieņemti personu dokumenti un veikta lietvedība pirms un pēc eksāmena, bet ar to organizēšanu filiālei saistības nebija. Toreizējais Limbažu filiāles vadītājs apgalvo viņš ar V. Kravcovu personīgi nav ticies un dokumentus no viņa nav saņēmis. Arī mūsu puses ļaudis, kas eksāmenu kārtojuši it kā vienlaikus ar V. Kravcovu, neatminas viņu šeit redzējuši. Protams, var piekrist alojietei Jeļenai, ka kopš 2005. gada marta pagājis ilgs laiks, tādēļ apgalvot par visiem 100% to ir grūti. Tomēr viņš pūlī nav neievērojams, tāpat bieži redzams TV ekrānā un laikrakstu lappusēs, tādēļ vismaz vienam no 5 aptaujātiem cilvēkiem vajadzētu viņu atcerēties. Var tikai nožēlot, ka tolaik Limbažu filiālē nebija uzstādīta videonovērošana.
Ibraucēji: Limbažos nokārtot eksāmenu ir visvieglāk
"Esmu deputātu redzējusi fotouzņēmumos un televīzijā. Neatceros, ka, kārtojot eksāmenu, būtu šo cilvēku manījusi. Domāju pazītu viņu, jo vīriešu bija mazākumā, tādēļ viņus ievēroju, atsaucot atmiņā pilsonības iegūšanas laiku," stāsta staiceliete Marina. Viņa teic, ka starp kādreizējā rajona ļaudīm bijuši arī iebraucēji, kuri apgalvojuši, ka Limbažos eksāmenu nokārtot esot visvieglāk. Marinai, kura latviešu valodā runā brīvi, bez akcenta, pārbaudījums nesagādājis ne mazākās problēmas.
"Rakstisko daļu kārtojām visi kopā. Kaut komisija sekoja, lai nenotiktu norakstīšana, arī tā bija iespējama. Mutiskā pārbaude notika individuāli."
"Pirms eksāmena sarunājos ar pārējiem un konstatēju, ka daļa cilvēku nespēj latviski nosaukt attēlos redzamus vienkāršus priekšmetus. Domāju, ka viņi eksāmenu nenokārtos. Man par lielu izbrīnu, izkrita tikai viens."
"Protams, priecājos, ka ieguvu Latvijas pilsones statusu, bet jutu aizvainojumu, ka pilsonību piešķir arī nepelnīti," Marina teic un piebilst, ka, to atceroties, viņa nebrīnās par deputātiem, kas nezina valsts valodu.
Noliedz viltojumus dokumentos
Kādreizējais Naturalizācijas pārvaldes Valmieras nodaļas vadītājs apstiprina, ka V. Kravcova dokumenti pieņemti Valmierā. Nodaļā bija 3 cilvēku eksaminācijas komisija, kas strādāja visā reģionā Valmierā, Valkā, Limbažos un Cēsīs, tādēļ kārtot eksāmenu varēts jebkurā no filiālēm. Protokolā līdz ar pārējiem eksāmenu kārtotājiem Limbažos uzrādīts arī V. Kravcovs. Nodaļas vadītājs noliedz, ka protokolos būtu iespējami jelkādi viltojumi, jo visu dokumentu bāze bija datorizēta. Dīvaini gan, kādēļ liepājniekam bija jābrauc pāri visai Latvijai, lai eksāmenu kārtotu Limbažos. Pieņēmums, ka tas darīts lielo rindu dēļ Liepājā, kritiku neiztur, jo neba Limbaži ir tai tuvākā mazpilsēta.
Savādi būtu arī apgalvot, ka deputātam valsts valodu iznāk lietot tik maz, ka 6 gadu laikā tā aizmirsusies. Iespējams, ka pierādīt, vai pilsonība iegūta godīgā ceļā, pēc tik ilga laika tiešām ir sarežģīti. Tomēr skaidrs, ka ar tādām valsts valodas prasmēm cilvēks nevar būt Latvijas pilsonis un vēl jo mazāk būt Saeimā. Taču nav prasības, ka deputātam jāuzrāda valsts valodas zināšanas augstākā līmenī, pietiek, ka eksāmens nokārtots sekmīgi. Ministru prezidents gan izteicies, ka problēmas risinājums ir stingrāka kontrole pār pilsonības eksāmenu kārtošanu un pieņemšanu, bet valodas speciālisti ieteikuši V. Kravcovam dot pusgadu laika latviešu valodas apguvei. Tas, protams, ir vienkāršāk, nekā pierādīt sabiedrībai, ka pilsonības iegūšana tiešām bijusi godīga, par ko skopais DP komentārs plašsaziņas līdzekļos nepārliecina.