Pilsētu ielas - tikai sabiedriskajam elektrotransportam

FOTO: LETA

Eiropas Komisija ir publicējusi plānu transporta attīstībai, lai nākamajās desmitgadēs izveidotu konkurētspējīgu transporta sistēmu, kas palielinātu mobilitāti. Starp galvenajiem mērķiem plānā ir mērķis līdz 2050.gadam panākt, lai pilsētās neizmantotu tradicionālās degvielas transportlīdzekļus (transportlīdzekļi, kuros izmantoti iekšdedzes dzinēji, kas nav hibrīddzinēji).

Kāpēc tāds radikāls mērķis? Baltā grāmata arī minētajam mērķim sniedz izsvērtu pamatojumu. Viens no apsvērumiem ir prognoze par naftas pieejamību: naftas krājumi turpmākajās desmitgadēs turpinās izsīkt, un naftu aizvien vairāk nāksies iegūt attālinātos reģionos un ar dārgākām tehnoloģijām. Protams, vienlaicīgi aktuāls ir apsvērums par nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un vides piesārņojumu.

Pārmaiņas pilsētas transportā ir īpaši nozīmīgas, jo pilsētas transports rada apmēram ceturto daļu no transporta CO2 emisijām un attiecīgu naftas produktu patēriņu. Pilsētā veicamie attālumi ir salīdzinoši nelieli, tāpēc vieglāk pāriet uz jaunu tehnoloģiju transportlīdzekļiem, infrastruktūru papildinot ar biodegvielas uzpildes stacijām un pieslēguma vietām akumulatoru lādēšanai. Baltajā grāmatā transporta ilgtspējība pilsētā ir sasaistīta arī ar mazāku, vieglāku un specializētāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī kājāmiešanu un braukšanu ar velosipēdu.

Eiropas divriteņu mazumtirgotāju asociācija ETRA (European Twowheel Retailers' Association), kas apvieno aptuveni 5000 velosipēdu, mopēdu un motociklu tirgotājus, gan uzskata, ka Baltajā grāmatā nepietiekami novērtētas šo transportlīdzekļu izmantojuma iespējas vides piesārņojuma un naftas produktu patēriņa samazinājumā: "…ir jāpauž nožēla, ka Eiropas Komisija nepiešķir lielāku nozīmi esošai zemas oglekļa emisiju mobilitātes iespējai, piemēram, tradicionālie un elektriskie velosipēdi, elektriskie skūteri, mopēdi un motocikli". ETRA uzskata, ka, palielinot riteņbraukšanas daļu un motorizēto divu riteņu transportlīdzekļu īpatsvaru, var palīdzēt efektīvāk sasniegt vairākus mērķus, kas minēti Baltajā grāmatā.

Jācer, ka Latvijas ministrijas ir bijušas aktīvas Baltās grāmatas izstrādes procesā un turpmāk savlaicīgi izstrādās konkrētu nacionālo rīcības plānu, lai Latvijas transports būtu ilgtspējīgs. Protams, pāreja uz jaunām tehnoloģijām samazinās enerģijas patēriņu un, attiecīgi, nodokļu ieņēmumus. Skaidrs gan arī ir tas, ka pie esošā kopējā Latvijas valsts parāda un negatīvās ārējās tirdzniecības bilances, būtiski ir paplašināt energoefektīvu transportlīdzekļu izmantojumu.

Latvijas iedzīvotāji jau ir apjautuši ieguvumus, kas rodas dažādojot izmantojamos transportlīdzekļus. Par izpratnes attīstību varēja pārliecināties arī nupat notikušajā izstādē "Pavasaris 2011", kas notika izstāžu kompleksā "Rāmava". Apmeklētāji, piemēram, par elektriskajiem velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem, kā arī elektromobiļiem interesējās lietišķi, rēķinot dažādo transportlīdzekļu iegādes un ekspluatācijas izmaksas.

Var prognozēt, ka arī šogad Latvijā turpināsies ikdienas velobraucēju skaita pieaugums. To sekmē atbalsts no Ceļu satiksmes drošības departamenta, Valsts policijas un pašvaldību, t.sk., Rīgas Domes, puses. Rīgā velobraucēju aktivitāti varēsim novērtēt arī "Rīgas velo nedēļas" pasākumos no 1. līdz 7.maijam. Grūtāk prognozēt jaunu tehnoloģiju automobiļu plaša izmantojuma uzsākšanu Latvijā, jo neskatoties uz esošo atbalstu no valsts puses, visi nepieciešamie nosacījumi vēl nav izpildīti.

Uz augšu