Paralēli mācībām Mārupes pamatskolā meitene apgūst ģitārspēli Mārupes mākslas un mūzikas skolā, „Namiņā” pie skolotājas Līgas Taubes mācās skanēšanu. Adrijai ļoti patīk kaķi, tāpēc arī mājās ir kaķis Džokijs, kurš dažkārt kliedē garlaicību.

Kā izlēmāt pieteikties šovā? Kā ideja tā bija?

Mūsu ģimene nemaz nezināja par tādu konkursu, bet to zināja mūsu skolotāja Līga Taube, kura ar savu Brūveru ģimeni startēja projektā “Dziedošās ģimenes”. Atlases dienā mammai bija diplomdarba priekšaizstāvēšana, bet tētim darbs ar skolēniem. Visgrūtākais bija sakombinēt laikus, lai varētu aizvest Adriju Silvu uz atlasi. Vispār Adrianam (tētim) nepatīk nekādi konkursi un vienmēr ir tā – ja mums vajag, tad arī braucam! Kad jau tika pasludināti rezultāti – ka Adrija Silva ir viena no deviņiem bērniem, kuri ir izraudzīti dalībai projektā, mums nebija nepieciešams laiks pārdomām – lēmums jau bija pieņemts atlases dienā.

Kurš pirms uzstāšanās uztraucas vairāk - mazais vai vecāki?

Tagad ir normāls uztraukums, kā tam jābūt. Pēdējās divas nedēļas es uztraucos visvairāk, jo šis ir vīrusu laiks – un Adrija Silva nebija gluži vesela. Ģimenes dziesmu raidījumā man vispār likās, ka Adrianam būs jānēsā mazais uz rokām un vienam jādzied. Jo,

gaidot savu kārtu, Silvai sākās drebuļi, sāpēja galva un riktīgi slikti jutās. Bet kad uzkāpa uz skatuves – viss bija kārtībā!

Es ļoti apbrīnoju viņas spēju saņemties! Bet tā arī bija vismīļākā uzstāšanās reize - jo tad bijām visi kopā. Bija tā foršā kopības sajūta, kas mūsu ģimenei ir svarīga.

Vai jums ir kādas tradīcijas - ko izpildāt pirms uzstāšanās?

Vispār nav – bet esmu ievērojusi, ka Adrijai Silvai ļoti patīk iekāpt vokālajai pedagoģei Baibai Vanagai klēpī un samīļoties... Par ko viņas runā un kāpēc tas ir tā – to nezinu; lai tas paliek viņu noslēpums.

Ko esat no žūrijas ieteikumiem jau ņēmuši vērā?

Žūriju mūsu ģimene neapspriež. Katram savs darbs darāms – mums uz skatuves, viņiem savos krēslos ar cipariņiem. Un, ja mēs izdarām savu darbu atbilstoši Adrijas Silvas vecumam un līdz ar to arī spējām, tad esam gandarīti. Žūrijas teiktajā ieklausāmies, un noteikti to var just ar katru nākamo uzstāšanos. Bet kurš ir tas vārds, ko esam ņēmuši vērā, ir grūti spriest, jo ne visu var mainīt nedēļas laikā...

Adrija Silva pati ir odziņa, kura grezno koncerta studiju!

Kas ir tās piecas lietas, ar ko jūsu mazā soliste atšķiras no pārējiem bērniem?

1. – kad sāk skanēt mūzika, viņa pārvēršas...

2. – viņa ir pati jaunākā...

3. – Adrijai Silvai Dieviņš ir devis tik mīlošu sirsniņu, ka viņa katru var samīļot, nomierināt, ja nepaveicas, un priecāties par citu bērnu veiksmēm.

4. – spēja saņemties – būt uz skatuves dzirkstošai. Pat tad, ja gribas gulēt un ir slikta pašsajūta. Skatuve ir viņas aicinājums, un, pat nejūtoties labi, viņa saņemas un dzied – tik labi, cik vien var!

5. – liela patstāvība. Ja kāds jautājums ir jānoskaidro, kaut kur jābrauc dziedāt, jārunā utt., Adrija Silva nekad neķeras mammai vai tētim pie sāniem, bet pati ar visu tiek galā un nebaidās no jaunām situācijām. Viņa spēj būt viņa pati. Kādreiz, kad bija mazāka, par to brīnījāmies, bet nu esam pieraduši un arī apkārtējie ir pieņēmuši, ka ar viņu var runāt kā ar patstāvīgu personību.

Ko jums devis ir šovs?

Noteikti kopā būšanu! Jo mēs ikdienā esam skrejoši, ejoši pa savām gaitām. Man ir prioritāte sociālā rehabilitācija, dzīvnieki, Adrians katru brīvo brīdi velta mājas renovācijai, Adrija Silva spēlē ģitāru, dzied... Tā ka katram savs. Bet brīdī, kad uzzinājām, ka esam akceptēti šajā projektā – apzinoties, ka tās būs 11 nedēļas, vienojāmies, ka to darīsim. Jo jau kopš trim gadiem, kad Adrija Silva sāka iet bērnudārzā un beidzās auklītes periods, kura visu pakārtoja Adrijas Silvas vajadzībām, viņa ir klusiņām gaidījusi, kad tētim beigsies nodarbības, gulējusi uz tumbām, gaidot, kad beigsies koncerts, vai klusiņām sēdējusi blakus mammai un pacietīgi gaidījusi, kad es beigšu klabināt datoru.

Lūk, mēs esam par to parādā nu vismaz šīs 11 nedēļas, lai dzīve tiktu pakārtota Adrijai Silvai.

Tagad mēs ar Adrianu guļam uz tumbām, kamēr mazā māksliniece dzied!!! Viņa to tik tiešām ir pelnījusi!

Pastāstiet kādu komisku atgadījumu, kas saistāms ar šovu!

Pirmais joks bija jau pirmajā raidījumā, kad es Adrijai Silvai teicu – ko tik tev prasa, runā... – un mazais savukārt saka: bet ja es nezināšu, ko teikt, vai es varu teikt VAU, VAU? Un otrais grūtais, bet tik daudz smieklu nesošais raidījums ar ģimenes dziesmu – tā kā Adrija Silva visu nedēļu slikti jutās, mēģinājumi bija minimāli – un studijā pirms uzstāšanās es vēlreiz viņai saku: lūdzu, dziedi ar sajūtu, ka atzīsties mīlestībā! Uz ko es saņēmu atbildi:

„Nē! Pēc kā tas izskatās, ka maza meitene atzīstas mīlestībā pieaugušam vīrietim!!!”

Uz teikumu, ka tas taču tavs tētis, – tik nošūpoja galvu.

Kādi ir mazās hobiji, intereses? Kas patīk un kas nepavisam?

Adrija Silva, tāpat kā jūtas uz skatuves, kā zivs ūdenī, tad viņai ļoti patīk peldēt. Bet, ja nav ūdeņu tuvumā, tad dziedāt, dziedāt, dziedāt... Vēl Adrija Silva priecājas gan par sintezatoru, gan par ģitāru. Mūzikas skolas uzdevumi nevedas viegli, bet improvizēt un radīt savas dziesmas – tā ir viņas stihija! Nepatīk tas, kas nepadodas. Piemēram, ir savandīta istaba – varam ātri vienoties, ka iemācīsies uz ģitāras nospēlēt mājas darbu, bet mamma sakārtos istabu. Vēl nepatīk kukaiņi - mušas, odi, tie var izraisīt lielu satraukumu.

Kādi ir mazās elki - kam vēlētos līdzināties? Un kāda profesija nākotnē tiks apgūta?

Elku Adrijai Silvai nav –

viņa grib būt viņa pati un kļūt par populāru dziedātāju Grieķijā!

Profesija jau viena izvēlēta – dziedātāja, bet tikpat labi viņu interesē cilvēka uzbūve, anatomija, tā ka varētu kļūt par ārstu. Bet mēs, vecāki, esam novērojuši, ka viņai ir perfektas garšas kārpiņas un oža, kāpēc to neizmantot un nekļūt par degustatori? Bet to jau rādīs laiks!

Kas ir jūsu ģimenes galvenie stūrakmeņi, kas jūs tur kā saliedētu komandu?

Kopība! Mēs priecājamies par tiem brīžiem, kad esam kopā, un esam laimīgi. Tas arī mūs vieno – kopīga koncertēšana, kopīgi uzdevumi. Mēs mākam būt kopā un atbalstīt un lepoties viens ar otru. Pat ja brīdi pietrūkst spēka – mums ir lielākā ģimene, kura atbalstīs, palīdzēs, un atkal būsim uz pekām!

Līdz ar to mūsu stūrakmeņi, kā Dievs, daba, darbs, ir:

1. Kopība – būt vienam veselumam kā ģimenei;

2. Respektēšana – katrs viedoklis tiek ņemts vērā;

3. Gandarījums – ja kādam savā dzīves ceļā ir izdevies piepildīt savu sapni;

4. Smiekli, kopīga humora izjūta – tā dāvā daudz prieka. Netvert visu pārāk nopietni.