Dambju tīkls ap Daugavpili paplašināsies pēc vairākiem gadu desmitiem

Pavasara palu laikā galvenais Daugavpils sargs ir dambis, kas uzbūvēts pēc inženiera P. Meļņikova projekta no 1833. līdz 1841. gadam. Kapteinis Pāvels Meļņikovs, izanalizējot daudzu gadu statistiku par Daugavas ūdens līmeņa svārstībām, izpētīja ledus sastrēgumu iemeslu un secināja, ka plūdus Daugavpilī var novērst ar aizsargdambi Daugavas labajā krastā. Dambim bija jāsākas pie ceļa uz Poguļanku, tālāk – gar Daugavu līdz augstajam krastam (mūsdienās pie Jaunbūves).

Projektam bija vēl viens ieguvums – dambis paaugstināja cietokšņa aizsardzības spējas. Ziemas ūdens nolaišanai uzbūvēja divas slūžas – pie Šuņicas ietekas Daugavā un aiz cietokšņa nometņu barakām.

Dambja uzbēruma augstums svārstās no 4,2 līdz 6,4 metriem. Dambja augšējā daļā tika uzbūvēta šoseja (mūsdienās Daugavas iela un daļa no 18. novembra ielas). Vēlāk ceļa malās tika iestādīti koki un uzbūvētas koka margas. Dambis pilsētā kļuva par ievērības cienīgu objektu. Ilgu laiku būvi sauca par Nikolaja dambi, jo tas tika uzbūvēts pēc imperatora Nikolaja I rīkojuma.

1922. gada aprīlī reģistrēti Daugavpils vēsturē lielākie plūdi – 10,62 m, dambis izturēja. Pēc šiem plūdiem 1924. gadā tika pabeigta dambja būvēšana pie Gajoka. Lai gan tas bija ieplānots astoņus metrus plats, tehnisku sarežģījumu dēļ uzbērumu nācās sašaurināt līdz 2–3 metriem. Trīsdesmitajos gados tika uzcelti nelieli dambji gar Laucesas upīti, kas daļēji novērsa Grīvas applūšanu.

Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskulis atzīst, ka šāgada plūdos atklājās pilsētas vājās vietas. Visneaizsargātākais posms ir Grīvas mikrorajons.

«Ir jābūvē aizsargdambis Grīvas kapu aizsargāšanai, ir vajadzīgs dambis Muižas un Zvaigžņu ielā Grīvā. Tie ir vērienīgi inženierbūves projekti, kas nopietni jāizstrādā. Pļaviņu pieredze liecina, ka jaunas dambis tika vienkārši aizskalots, tāpēc ir nepieciešami precīzi aprēķini, lai objekts būtu drošs un pildītu savas funkcijas,» atzīmēja V. Ruskulis.

Ūdens apdraud arī Gajoku. V. Ruskulis uzskata, ka 1922. gadā Gajoka aizsardzībai uzbūvētais dambis būtu jāpaaugstina vismaz par metru, lai nākotnē vietējie iedzīvotāji varētu justies puslīdz droši. Šis posms ir vairāk nekā kilometru garš, tā platums 2–3 metri.

Pilsētas domes izpilddirektors Andrejs Kursītis atzīmēja divus galvenos posmus, kur tuvākajā laikā ieplānoti darbi: «Šogad Daugavā ūdens līmeņa maksimālais augstums bija 7,94 metri un saglabājās diennakti – tas ir visaugstākais rādītājs, kāds fiksēts kopš 1956. gada. Grīvā, Zvaigžņu un Muižas ielā tika izveidots uzbērums, kas pasargāja no applūšanas aptuveni 20 mājas.

Šis uzbērums, kas vienlaikus ir arī ceļš, ierīkots aptuveni pirms pieciem gadiem, bet no inženiertehniskā viedokļa tas nav aizsargdambis. Nākotnē mēs, protams, vēlamies šajā posmā uzbūvēt drošu dambi – inženierbūves objektu. Lai to paveiktu, vispirms ir jāizstrādā tehniskais projekts. Šīs idejas īstenošanai mēs ceram saņemt valdības atbalstu.

Otrs problemātiskais posms – Grīvas kapsētas. To aizsargāšanai no plūdiem jau ir izstrādāts projekts, 2012. gadā tika piešķirti līdzekļi celtniecībai, un šogad mēs plānojam to uzsākt. Tā būs nopietna inženiertehniska būve, nevis vienkāršs zemes uzbērums. Lai izvairītos no gruntsūdens līmeņa celšanās, divu metru dziļumā tiks ielikta speciāla plēve, caur kuru ūdens nevarēs izsūkties.»

Grīva pavasara plūdu laikā cieš visvairāk. Izņemot dambju tīklu, tiek apspriesta slūžu izbūve uz Laucesas upes, kas neļautu Daugavas ūdeņiem appludināt kreiso krastu. Bet tā ir tikai ideja, un nav zināms, kad tiks sperts vismaz viens solis tās īstenošanas virzienā.

Runājot par slūžām uz Lauceses upes, Andrejs Kursītis atzīmēja, ka šis jautājums ir detalizēti jāizpēta: «Jāņem vērā visas sekas, ko var radīt ietekas aizvēršana. Upe ir vienots organisms – tās ūdeņiem kaut kur ir jāpaliek. Būs vajadzīgs detalizēts tehniski ekonomiskais pamatojums, cik lielā mērā šie darbi ir vajadzīgi, un vai tiem būs gaidītais efekts. Visdrīzāk, būs jāpaaugstina Lauceses krasti.»

Iespējams, jau šogad Daugavpilī sāksies būvdarbi, lai ierobežotu Daugavas palu ūdeņus.