Ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, informējot par dzīvesvietas maiņu ārpus valsts un interesējoties par iespējām iegūt Latvijas nerezidenta statusu, šogad ir ievērojami palielinājusies. Laikraksts „Neatkarīgā” to skaidro ar cilvēku vēlmi rast iespēju nemaksāt nodokļus Latvijā, jo VID ļoti interesē ārzemēs gūtie ienākumi.
papildināts ar LNT Top10 video sižetu raksta beigās
Atbilstoši likumam Par iedzīvotāju ienākuma nodokli šo nodokli maksā visi, kas uzskatāmi par Latvijas nodokļu rezidentiem neatkarīgi no tā, vai ienākumu gūšanas vieta ir Latvija vai ārvalstis. Ja ārvalstīs šis nodoklis samaksāts mazākā apmērā, nekā būtu jāmaksā Latvijā, cilvēkam jāpiemaksā starpība no savas kabatas.
Kā zināms, lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums ir vidēji no 300 – 500 latiem mēnesī, kamēr Latvijā iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir jāmaksā pat no nožēlojami zemām pensijām
Nerezidenta statusa noformēšana var paglābt no iespaidīgām soda naudām
Tāpēc daudzi steidz noformēt Latvijas nerezidenta statusu, lai Latvijas valsts nevarētu uzlikt soda naudu līdz 250 latiem, kā arī neliktu samaksāt nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru kavējuma dienu no nenomaksātās nodokļa summas.
Lieki teikt, ka Latvijas valsts izmanto šīs savas tiesības, pat tiesājoties. Turklāt citu valstu nodokļu administrācijas regulāri informē VID par Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs gūtajiem ienākumiem.
Vieglāk un drošāk dokumentus kārtot ārzemēs
«Jā, es kārtoju rezidenta statusu Anglijā un pēc tam informēšu Latvijas Valsts ieņēmumu dienestu par to. Esmu dzirdējusi, ka Latvijā var atteikt piešķirt nerezidenta statusu, tāpēc sākšu nevis no Latvijas, bet no Anglijas – lai drošāk.
Esmu izrēķinājusi, ka man vajadzētu piemaksāt pat 5000 latu lielu starpību,»
tā laikrakstam „Neatkarīgā” stāsta rīdziniece Ilona, kas Anglijā strādā jau trešo gadu. Līdzīgi nolēmis rīkoties arī Rīgas rajona iedzīvotājs Kristaps, kurš izrēķinājis, ka viņš pavisam drīz būs Anglijā nodzīvojis rezidenta statusam nepieciešamo laiku. «Uzreiz formēšu Lielbritānijas rezidenta statusu, man te dzīvo visa ģimene, tikai māte ir Latvijā,» vīrietis jūtas manāmi satraukts.
Šogad vien uz ārzemēm oficiāli pārcēlušies jau 3700 Latvijas valsts piederīgie
Šogad trīs mēnešu laikā pastāvīgo dzīvesvietu ārzemēs reģistrējušas vairāk nekā 3700 personu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra.
«Tā ir tikai aisberga virsotne,»
komentē PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. Daļa cilvēku vispār nezina, ka jāziņo par savu dzīvesvietu ārzemēs, citi baidās to darīt, viņš atzīst un mierina, ka ziņām par dzīvesvietas maiņu ir tikai informatīva nozīme un pilsoņa statusu tā nemaina.
Cilvēkus vajag motivēt atgriezties, nevis dzīt prom
Latvijas Universitātes doktorante un migrācijas jautājumu pētniece Aija Lulle laikrakstam „Neatkarīgā” jau uzsvēra, ka Latvijā nepieciešama gan saprotama, gan saprotoša nodokļu politika, lai radītu labvēlīgākus apstākļus un cilvēki būtu motivēti atgriezties.
Sola ietekmēt un pārliecināt arī deputātus Saeimā
Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) jau otrreiz solījis, ka rīt par šo problēmu runās frakcijas sēdē un rosinās pārskatīt līdzšinējo nodokļu politiku, kas ir ārzemēs strādājošiem nelabvēlīga.
Ja Latvijā palikuši bērni, augstie nodokļi būs jāmaksā un nerezidenta statusu iegūt būs grūti
Savukārt
VID ir iespēja Latvijas nerezidenta statusu nepiešķirt, ja tiek izlemts, ka persona neatbilst kritērijiem.
Tie nosaka, ka jāizvērtē, kurā valstī cilvēkam ir pastāvīgā dzīvesvieta, ar kuru valsti ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības. Ja Latvijā būs palikuši bērni vai dzīvesbiedrs, ļoti iespējams, citas valsts rezidenta statusu VID atteiks. Skat. zemāk pievienoto video sižetu