Lai gan Eiropas Komisija (EK) norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo, atšķirībā no citām valstīm, tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.
PVD: Situācija ar zirga gaļu nav tik pesimistiska, kā ataino EK (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu. Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem -, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu.
«EK apkopojusi uzraudzības dienestu datus, kas indicē problēmas liellopu gaļu saturošas produkcijas ražošanā, taču ar to nekas nebeidzas. Visticamāk, EK būs jāpieņem turpmāki lēmumi par izmaiņām marķējuma prasībās, atzīstot, ka patērētājiem ir būtisks ne tikai pārtikas nekaitīgums, uz ko līdz šim likts galvenais akcents, bet arī pārtikas produktu kvalitāte, tai skaitā - sastāvs,» norādīja Meistere.
«Ja salīdzinām ar citām valstīm, tikai atsevišķos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums. Vienā gadījumā tas noticis izejvielu piegādātāja - Polijas uzņēmuma - vainas dēļ. Citā gadījumā - paviršības dēļ. Un tikai vienā gadījumā varam runāt par dokumentāli pierādāmiem pārkāpumiem. Tikmēr Latvijā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu, tostarp tādi, kuri nesaskata problēmu izmantot zirgu gaļu un to norādīt marķējumā,» norādīja Meistere.
Vienlaikus viņa atzina - lai gan tikai atsevišķi ražotāji ierauti skandālā, tas nozīmē, ka PVD ieviesīs korekcijas arī savās darbībās.
«PVD turpmāk lielāku uzmanību pievērsīs pārtikas produktu sastāva atbilstībai marķējumam. Tomēr kopējā nostāja nemainīsies - par produktu kvalitāti un nekaitīgumu ir atbildīgs ražotājs! Pārkāpumu gadījumā lielākais sods ir nevis naudas sods, produktu tirdzniecības apturēšana un pastiprināta PVD interese, bet gan uzņēmuma aptraipītā reputācija un zaudētā patērētāju uzticēšanās,» rezumēja PVD pārstāve.
Kā ziņots, Latviju zirga gaļas skandāls skāra 27.februārī, kad gaļas pārstrādes uzņēmumā SIA «Forevers» PVD konstatēja aizdomīgas darbības ar zirga gaļu. Drīz pēc tam - 1.martā - Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests aizliedza valstī tirgot Latvijā ražotos SIA «Kuršu zeme» un SIA «Rēzeknes gaļas kombināts» gaļas konservus, kuru sastāvā atklāta zirga gaļa.
Pēc Lielbritānijas laboratorijā veiktiem pētījumiem PVD kopumā konstatējis zirga gaļu Lietuvas uzņēmuma «Grimeda» ražotās auksti kūpinātās desas «Exclusive» sastāvā (9%), Igaunijas uzņēmuma «AS Nõo Lihatööstus» (preču zīme Latvijā - «Noo Cepeškungs») ražotās pilndūmu desas «Parmezāna» sastāvā (10%), Latvijas uzņēmuma «Kuršu zeme» ražoto konservu «Sautēta liellopu gaļa» sastāvā (15,6%), kā arī uzņēmuma «Forevers» ražoto kupātu, gaļas maizes un tējas desas sastāvā (attiecīgi 0 4%, 14% un 3,2%).