Iestājoties pavasarim, protams, ir prieks par atvadīšanos no ziemas, tomēr organisms jūtas noguris. Labs dopings tad ir dabīgās sulas, piemēram, kļavu un bērzu, kas satur visus labos enzīmus un citas vielas. Kad sniegs sāk kust, tās var tecināt no kļavām. Tā kā zeme zem sniega nav sasalusi, kļavu sulas jau kādu laiku var tecināt.
Sertificēts dziednieks, Skultes pagasta vides veselības saimniecības Cērpi īpašnieks Ziedonis Kārkliņš stāsta, ka pats kļavu sulas jau tecinot. Tās neesot ne labākas, ne sliktākas par bērzu sulām, bet citādākas gan, turklāt ļoti saldas. - Savs skaistums bērzam, savs - kļavai, - teic dziednieks. Tiesa, kļavu sula jādzer svaiga, to nevar ieskābēt ziemai.
Sulu var pievienot visam, kam vēlas. Jāatceras gan, ka vārot daudzas labās lietas iet bojā.
Kā nenodarīt kokam pāri, tecinot sulas? - Vismazāk kļavai kaitē sulas tecināšana no zara, kad tam galu nolauž un piekar pudeli. Ja urbj koku, tad tikai līdz stumbra trešdaļai, tādēļ jāizvēlas resnāks koks. Labāk urbt dienvidu pusē, tad sulas ātrāk sāk tecēt, taču agrāk arī pārstāj, - stāsta Z. Kārkliņš. Tāpat jāpatur prātā, ka, koku saudzējot, vienā un tajā pašā nevar urbt katru gadu. Kad sulu laiks cauri, urbuma vieta jāaizsit ar piemērota apjoma koka tapu, lai koks lieki nesulo un neiet bojā.
Kad kļavu sula kļūst bālgana un gluma, tās tecēšanas straujums palēninās, laiks šo pasākumu beigt. Tad laiks bērzu sulu tecināšanai.