Ceļu atjaunošana norit ļoti, ļoti lēni

Latvijas autoceļu stāvoklis nav glaimojošs, atzīst «Latvijas Valsts ceļi», tāpēc sākts darbs, lai situāciju uzlabotu, portālu informēja VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) valdes loceklis Jānis Lange. Rekonstruējamo objektu skaitā iekļauts autoceļa A9 jeb Rīga – Liepāja posms 14,7 kilometru garumā. Citur lāpīs tikai bedres.

LVC apsaimniekošanā ir 20 tūkstoši kilometru ceļu – aptuveni trešā daļa no ceļu kopējā garuma valstī, skaidro I.Niedra. 40 tūkstošus kilometru aprūpē pašvaldības, savukārt 10 tūkstošus kilometru ceļu ir mežos, 3 tūkstoši kilometru ir privātīpašnieku uzraudzībā esošie ceļi un ielas.

«LVC galvenā atbildība ir valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana, tiem piešķirtā finansējuma administrēšana, uzturēšanas un attīstības plānošana, veicamo darbu un pakalpojumu pasūtīšana un pārraudzīšana,» stāsta Lange: «Šos 20 000 km veido 1650 km valsts galveno autoceļu, 5316 km reģionālo autoceļu un 13 150 km vietējo autoceļu.»

Remontē piecreiz mazāk nekā vajadzētu

Lai autoceļi būtu labā stāvoklī, ik gadu būtu nepieciešams veikt segumu atjaunošanu 941 km autoceļu un rekonstrukcijas darbus 194 km autoceļu, kopumā darbi jāveic vismaz 1135 km autoceļu, aprēķinājis LVC. «Realitātē tie ir vidēji 202 km gadā, ja neskaita nelielos apjomos veikto grants kārtas atjaunošanu un virsmas apstrādi, kas ir nepieciešama, tomēr neefektīva un īslaicīgi kalpojoša metode,» atzīst I.Niedra.

Finansējums pēdējo 20 gadu laikā ir bijis nepietiekams, tāpēc ieguldījumi ceļu segumu atjaunošanā neatbilst patiesajam autoceļu nolietojumam, skaidro LVC: «Neskatoties uz Eiropas Savienības piešķirto finansējumu, 2012.gadā ir atjaunoti 178 kilometri autoceļu. Katru gadu autoceļu tīklā pieaug novecojušo ceļu posmu garums, pieaug atlikto darbu apjoms. Regulāri tiek saņemtas daudzas pašvaldību un iedzīvotāju pretenzijas par autoceļu slikto stāvokli.»

Darbu deficīts tuvojas 5 miljardiem latu

Pēc LVC datiem 2012.gadā gandrīz 50% autoceļu ar melno segumu un 40% autoceļu ar grants segumu bija klasificējami kā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija. Pēc pēdējā LVC veiktā pārrēķina autoceļos veicamo darbu (periodiskā atjaunošana un rekonstrukcija, segas, tilti un satiksmes drošība) deficīts sasniedzis 4,678 miljardus latu.

«Ja Latvijas autoceļu finansējuma problēma netiks atrisināta, agri vai vēlu kāds no ceļiem būs jāslēdz. Lai tā nenotiktu, Satiksmes ministrija un «Latvijas Valsts ceļi» uzskata, ka, lai autoceļu stāvoklis varētu uzlaboties, finansējumam, tajā skaitā arī no valsts budžeta būtu jābūt prognozējamam un stabilam un tā apjomam - piesaistītam ceļu lietotāju maksājumiem – transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim (līdz 2011.gadam transportlīdzekļu ikgadējai nodevai) un daļai no akcīzes nodokļa par naftas produktiem,» tā Lange.

Tāpēc Satiksmes ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un LVC vērsusies valdībā ar priekšlikumu no 2014.gada ieviest tādu autoceļu finansēšanas modeli, kurā 100% no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem – aptuveni 50 miljoni latu un 20% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem (2013.gadā - 55,2 miljoni latu) – tiktu novirzīti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontam. Valdībā iesniegtais priekšlikums paredz finansēšanas modeli ieviest pakāpeniski, katru gadu 10% apmērā palielinot autoceļiem novirzāmo daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas 2020.gadā sasniegtu 80% apjomu.

Ceļiem jānovirza lielāka daļa no degvielas akcīzes ieņēmumiem

Pēc ceļu nozares uzņēmumu un ceļu būvētāju aplēsēm, lai situācija varētu būtiski uzlaboties, autoceļu nozarei jau nākamgad vajadzētu novirzīt visus 60% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Valsts budžeta izpildes dati liecina, ka 2012.gadā valsts budžetā iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi kopsummā veido 326,93 miljonus latu, savukārt autoceļiem no valsts budžeta tika piešķirts finansējums tikai 67,7 miljoni latu, kā arī 2,9 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, stāsta Lange.

Šogad valsts autoceļiem no valsts budžeta plānots finansējums 63,8 miljonu latu apmērā un no ES fondiem - 88,2 miljoni latu, kas ir līdzīgi, kā bijis 2012.gadā. No valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem aptuveni 40 miljoni latu tiks novirzīti autoceļu ikdienas uzturēšanai vasaras un ziemas sezonā. Kurzemes reģionam (bijušie Kuldīgas, Liepājas, Ventspils, Tukuma, Talsu, Saldus, Dobeles rajoni) atvēlēts finansējums aptuveni 10 miljonu latu apmērā.

Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un ielām 2013.gadā paredzēta 18,3 miljonu latu apmērā. Atbilstoši teritoriālajam sadalījumam, Kurzemes plānošanas reģionam no minētās summas plānoti 2,78 miljoni latu.

«Papildus 12.martā valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanai piešķirt vēl 10,2 miljonus latu - 5 miljonus latu, lai finansētu pašvaldību autoceļu un ielu ārkārtas neatliekamos uzturēšanas darbus 2012./2013.gada ziemas sezonā, kā arī 5,2 miljonus latu, lai organizētu valsts autoceļu posmu ar sabrukušo asfalta segumu ārkārtas neatliekamo uzturēšanas un seguma atjaunošanas darbu veikšanu un veiktu faktiski izpildīto darbu apmaksu 2013.gadā,» piebilst Lange.

Nekavējoties remontē tikai avārijas bedres

Un turpina, ka arī šogad pavasaris sāksies ar masveida bedrīšu remontu. Vidēji Kurzemes reģionā gadā tiek saremontēti ap 180 000 m2 bedru. «Remonta termiņš ir atkarīgs no autoceļa klases: A klases autoceļos bedres tiks saremontētas līdz 18.maijam, B klases ceļos - līdz 1.jūnijam, C un D klases ceļos - līdz 17.jūnijam.

Šiem darbiem vidēji gadā Kurzemes reģionā atvēlēti ap 1,7 miljoni latu: «Satiksmei bīstamās - avārijas bedres (lielākas par 0,3 m2 un dziļākas par 5 cm) tiek remontētas nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas visa gada laikā.»

Bez bedru remontēšanas šogad paredzēta arī vairāku objektu rekonstrukcija. Pēc Langes teiktā viens no rekonstrukcijas objektiem Kurzemē ir autoceļa A9 jeb Rīga – Skulte – Liepāja rekonstrukcija posmā no 79,3 līdz 97,5 kilometram (posms no Brocēniem līdz Babītei), kur paredzēts pabeigt pērn uzsāktos darbus.

Daudziem katastrofālajiem ceļiem jāiztiek vien ar bedrīšu lāpīšanu

Šogad notiks rekonstrukcijas darbi arī bijušā Liepājas rajona teritorijā. Kā skaidro I.Niedra, rekonstruēt paredzēts šosejas A9 posmu 14,7 kilometru garumā - no 148,6 līdz 163,3 kilometram (pie pagrieziena uz Aizputi). Taujāta par rekonstrukcijas izmaksām, Lange atzina: «Pašlaik vēl notiek iepirkums, tāpēc reālā līgumcena izmaksas vēl nav zināma.»

Savukārt autoceļš A11 Liepāja – Lietuvas robeža, par kura katastrofālo stāvokli vēl nesen protestēja rucavnieki, kā arī ceļi Grobiņa – Ventspils un Grobiņa – Priekule šogad iztiks tikai ar bedrīšu lāpīšanu. Lange skaidro: «Autoceļa A11 segums 2013.gadā tiks uzturēts ar ikdienas uzturēšanas metodēm - bedrīšu aizlāpīšanu. Arī autoceļu P106 Ezere – Embūte – Grobiņa un P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa segums 2013.gadā tiks uzturēts ar ikdienas uzturēšanas metodēm - bedrīšu aizlāpīšanu.»

Lasītākais šobrīd

Uz augšu