Zaudēt lieko svaru. Psihoterapeita kabinetā (15)

Vai tā patiesībā nav visai absurda situācija, ka mums pieejama ļoti plaša informācija par veselīgu ēdienu, dzīvesveidu, bet cilvēku skaits, kuriem ir liekais svars, aizvien palielinās?

Tieši tā. Mēs tiešām esam izglītoti un zinām, kas ir veselīgs un labs un kas ne. Piemēram, ka šķēle rupjmaizes ir veselīgāka par tortes gabaliņu vai ka liess biezpiens ir labāks par putukrējumu utt. Tiek piedāvātas visdažādākās diētas, ar punktu skaitīšanu un bez tiem, gavēšana pēc Mēness vai jogu kalendāra un tā joprojām. Gandrīz katru mēnesi piedāvā atkal kādu jaunu tievēšanas metodi. Bet liekā svara problēma tomēr netiek efektīvi risināta. Cīņa ar lieko svaru cilvēkiem šķiet kaut kas nebeidzams un nerealizējams.

Es ilgi pētīju un analizēju, meklējot, kur slēpjas iemesli aptaukošanās problēmai.

Ir taču 21. gadsimts, kurā cilvēki apliecina visdažādākās spējas.

Tehnoloģijas nepārtraukti attīstās un nebeidz mūs pārsteigt, bet liekais svars daudziem ir ikdiena, ar kuru, šķiet, vairums ir samierinājies.

Kādi bija secinājumi?

Tāpat kā daudzās jomās, arī strādājot un palīdzot cilvēkiem ar lieko svaru, ir jāņem vērā, ka fiziskais ķermenis nav kaut kas atsevišķs, atdalīts no psiholoģiskā ķermeņa. Jā, aptaukošanās skar fizisko ķermeni un ar to strādā neskaitāmas diētas. Bet kādēļ netiek ņemti vērā psiholoģiskie aspekti? Kādēļ nepievēršam uzmanību cilvēka jūtām, emocijām, domām, visai tai bagāžai, kas attiecībā uz ēdienu mums katram nāk līdzi no bērnu dienām? Ir jāskatās un jāpalīdz kompleksi, neatdalot fizisko organismu no psiholoģiskā stāvokļa. Neviens no mums taču nav tikai staigājošs ķermenis plus vēl viņa gars, kas kaut kur neatkarīgi plivinās savā nodabā! Viss jāskatās, jāpalīdz, jāvērtē kompleksi.

Ir jānoskaidro tie psiholoģiskie iemesli, kuru dēļ patiesībā rodas aptaukošanās

un kādēļ ir tik grūti zaudēt liekos kilogramus.

Vai varat pastāstīt par savu programmu?

Cilvēks nāk uz individuālām konsultācijām. Individuālais darbs ir svarīgs no dažādiem aspektiem. Pirmajā nodarbībā, kas ir vairāk nekā stundu ilga, skatāmies klienta pagātnē, pētot ēšanas tradīcijas, paradumus. Tam ir vajadzīgs laiks un ciešs kontakts ar cilvēku. Tas nebūs darbs grupā, jo katram viņa problēmas tomēr ir pietiekami jūtīgas, vēlmes un grūtības individuālas. Emocionālajai ēšanai ir personīgi iemesli utt.

Sarunā noskaidrojam, kādas ir attiecības ar ēdienu jau kopš bērnības. Varbūt kādam tas tika liegts sodīšanas nolūkā, bet cits nedrīkstēja atteikties, jo bija jāapēd pilnīgi viss, kas uz šķīvja. Kādu varbūt apbalvoja vai žēloja ar ēdienu. Piemēram: «Tikai neraudi, labāk apēd cepumu!» utt. Šie un daudzi citi faktori patiesībā ļoti būtiski ietekmē cilvēka attieksmi kā pret sevi, savu ķermeni, tā ēdiena izvēli. Kopā meklējam cēloņus emocionālajai ēšanai, jo ar to parasti tiek aizstāts kas tāds, kā pietrūkst. Varbūt mīlestība, varbūt attiecības, profesionālā izaugsme, neveiksmīga draudzība, sociālā dzīve utt. Kamēr patiesais cēlonis nav apzināts, neviena diēta uz ilgu laiku nesniedz cerēto efektu. Kaut kā trūkums bieži tiek piepildīts ar ēdienu, ar ēšanu.

Apēstais dara lielāku un lielāku, un arī sliktās izjūtas, pašpārmetumi kļūst aizvien lielāki.

Tā ir vēl viena problēma, ar kuru jāsaskaras. Iegriežas tāds kā apburtais loks. Tāpat pirmajā konsultācijas reizē runājam par ēdienkarti. Kas tiek ēsts, no kā būtu grūti atteikties, kādi ēdieni garšo, negaršo utt. Es negrasos prasīt, lai klients obligāti vakariņas ēstu pulksten 18, ja viņš darbu beidz tikai astoņos vakarā. Esmu pārliecināta – un to arī paredz mana programma –, ka drīkst arī apēst to, kas garšo: šokolādi, kūkas gabalu, riekstus u. c.

Nedrīkst kaut ko aizliegt uz mūžīgiem laikiem.

Vēlme pārkāpt aizliegumu pastāvēs un būs ļoti spēcīga. Cilvēks ir radīts brīvībai. Ja mēs sevi emocionāli ieslogām cietumā, vēlēšanās izrauties būs spēcīgāka. Nav nepieciešama vardarbība pret savu ķermeni un dvēseli.

Pēc pirmās tikšanās katram klientam izstrādāju individuālu programmu, ņemot vērā sarunā iegūto informāciju. Programmā ir receptes, tabulas, ieteikumi utt. Tādā mapē katrs klients krāj savu informāciju un raksta savu ēšanas dienasgrāmatu. Sešas nedēļas klients ierodas reizi nedēļā, pēc tam tiekamies reizi divās nedēļās, bet vēlāk ir seši seansi reizi mēnesī.

Brīnumus nesolāt?

Brīnumus tiešām nesolu, jo tas ir reāls darbs ar sevi, nevis īstermiņa brīnumprogramma. Jāmainās domāšanai, attieksmei pret sevi, ir pašam jārīkojas. Es blakus esmu kā palīgs, motivators. Arī kā psihoterapeite. Jārēķinās, ka sākumā ies kā mazulim, kurš, mācoties staigāt, klūp un ceļas, krīt un atkal pieceļas kājās, kamēr sāk staigāt pats.

Kāda ir jūsu programmas galvenā atšķirība no citām metodēm, kuras sola likvidēt lieko svaru?

Psiholoģiskā palīdzība, kas cilvēkam palīdz apzināties sevi. Tas ir darbs ar izjūtām, domām, par kurām klients drīkst un tiek aicināts runāt drošā, psihoterapeitiskā vidē. Pats pirmais, lai iesaistītos programmā, ir vēlēšanās savā dzīvē, izskatā kaut ko mainīt un vēlme iemācīties ko jaunu. Saprast, apzināties, kādēļ diētas nepalīdz, kādēļ visas cīņas ar savu ēstgribu un pūliņi līdz šim bijuši velti. Klients no manas puses var rēķināties ar empātiju, cieņu, atklātību, beznosacījuma respektēšanu, konfidencialitāti. Nekādā ziņā nevienam neko nepārmetu un nevienu neaudzinu. Mans kabinets ir vieta, kur cilvēks var justies droši un bez bailēm atklāt patiesos iemeslus, kuri nevienam citam bez psihoterapeita arī nav jāzina. Programmu veidoju tā, lai strādātu ar cēloņiem, nevis tikai ar simptomiem, kas ir raksturīgi vairumam diētu. Ja ir grūtas attiecības ar savu ķermeni un ēdienu, tad noteikti cilvēkam sevī ir jāskatās dziļāk, ne vien izpildot kādas ārējas darbības un tikai skaitot kalorijas.

Vai jūsu kabinetā notiek svēršana un mērīšana?

Tikai ar klienta atļauju. Ja viņš to uzskata par nepieciešamu un iespēju salīdzināt, kā bija un kā ir tagad. Programma paredzēta, sākot ar 18 gadu vecumu, pilnīgi visām vecuma grupām. Ja ir veselības problēmas, tad noteikti iepriekš jākonsultējas ar ārstu par gaidāmo svara zaudējumu.