Tam, kas sēts rudenī, nu jau vajadzētu zaļot, lai briedinātu dāsnu ražu rudenī. Tomēr ziema atkāpties negrasās un pavasaris no vēla nu jau kļuvis par «ļoti vēlu», tāpēc dabas procesu vērotāji jau izteikuši savu prognozi: šis būšot tukšais jeb bada un neražas gads. Vai ieilgušais aukstums un aprīlim netipiskie laika apstākļi patiešām apdraud ražu? Un vai mums jau laikus būtu jāgatavojas, ka mūsu pusdienu šķīvji būs tukšāki un liesāki?
Vai ieilgusī ziema nozīmē bada gadu zemniekiem? (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas laukus joprojām klāj sniega sega. Vienviet biezāka, cituviet – plānāka, un šādam pavasarim daudzi nebija gatavi. Tai skaitā arī zemnieki, kas audzē graudaugus. Ieilgušās ziemas dēļ ziemāju dzīvotspēja esot apdraudēta.
Ziemāju attīstībai izšķirošas ir temperatūras svārstības
Piemēram, Kurzemes pusē sējumus apdraud pārāk mazais sniega daudzums un ilgstošs sals. Savukārt Vidzemes laukos ziemāji ārēji it kā esot labā stāvoklī, jo tos sargā sniega sega, taču tas nenozīmē, ka zem sniega viss ir dzīvs, jo vietām zeme tā arī nav sasalusi.
Lijai Jokstei pieder bioloģiskā saimniecība Vidzemes pusē. Divdesmit gadu garumā ir piedzīvoti gan zelta, gan arī ne tik ļoti labi laiki. Taču izdzīvot palīdzējis gan darba spars, gan arī iesēto kultūraugu dažādība.
«Pagājušajā rudenī varēja slikti apsēt. Pavēlu sējām. Mocījām graudus zemē. Līdz ar to veģetācijas periods nav tik ļoti vēls.
Tik laba raža kā pērn tiešām nebūs,
bet es jau vienmēr biju optimiste un domāju - gan jau izdzīvos. Ja nebūs ziemas raža, būs vasaras. Tas jau pierādīts. Tāpēc jau sēju visu kultūru,» skaidro Lija Jokste, z/s «Vīganti» saimniece.
Arī Ilmārs Baunis jau padsmit gadus nodarbojas ar graudkopību. Rudzi, auzas, griķi. Iegūtā graudu kopējā raža ir ļoti svārstīga. Ir gadi, kad izdodas ievākt divus simtus, bet citreiz pat piecus simtus tonnu gadā.
Ilmārs Baunis, SIA «Lejasķērzēni» saimnieks, uzsver, ka laika apstākļi ir īpaši no svara: «Pērn rudenī nevarējām iesēt rudzus laika apstākļu dēļ. Tātad jāsēj pavasarī auzas. Kādu gadu izsalst. Tad jāpārsēj. Mēs esam ļoti atkarīgi no laika apstākļiem...»
Piemēram, 2011. gads bijis viens no sliktākajiem, atceras kooperatīva «Durbes grauds» valdes priekšsēdētājs. «2011. gadā izsala visi ziemāji, bija jāpārsēj 90-95% no sējumiem. Līdz ar to bija problēmas, nebija rezervēts tik daudz sēklas. Rudenī pārsvarā bija vasarāji, jo ziemāji jau tomēr ir lielākā graudu masa. Galarezultātā maza ražība bija,» rēķina LPKS «Durbes grauds» valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.
Taču, ko daba atņēma 2011. gadā, to atdeva pērn
Sandris Bēča, LPKS «Durbes grauds» valdes priekšsēdētājs: «Kā smej kolēģi, pagājušajā gadā Dievs bija latvietis. Turklāt graudu audzētājs!»
2012. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopējā raža sasniedza 2,1 miljonu tonnu.
Un tas ir par 50,5% jeb 712 tūkst. tonnu vairāk nekā 2011. gadā.
Pērn ar graudaugiem apsēta lielākā platība pēdējo 18 gadu laikā. 574 600 hektāru. Un tas ir par 48 000 hektāru jeb 9,1% vairāk nekā 2011.gadā.
«Pilsētniekiem varbūt šķiet, ka atkal te lauksaimnieki satraucas, bet mums jau ir tikai četras problēmas - pavasaris, vasara, rudens, ziema. Ja atklāsies, ka jāpārsēj, būs saspringtāks pavasaris. Būs daudz vairāk jāsēj, nekā plānots. Tā kā vēls pavasaris, būs īsāks sējas periods.
Turklāt dabas vērotāji jau paspējuši izteikt prognozes, ka šis gads būšot bada jeb neražas gads,» atstāsta Sandris Bēča, LPKS «Durbes grauds» valdes priekšsēdētājs. Ziemāju sējumi esot apdraudēti arī citur Eiropā.
Laiks vai tomēr nolaidīgs saimnieks?
Ilmārs Baunis, SIA «Lejasķērzēni» saimnieks, domā, ka laika apstākļi vieni neko nevar ietekmēt, saimniekam jābūt nolaidīgam, ja rezultātā gaidāms bada gads. Arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs domā līdzīgi: «Ir
zemnieki, kas jau raud, pat tad, kad vēl nekas nav noticis.
Bet ir tādi, kuri visās situācijās tiek cauri. Ja pagājušais gads bija ļoti labs, bija kādi uzkrājumi jāveic. Un jādomā, kā šo biznesu veikt. Nevar domāt, ka būs kāda palīdzība no vienas vai otras puses.»
Vairāk nekā puse no Latvijā ievāktās ražas ik gadu tiek eksportēta uz ārvalstīm. Līdz ar to tas,
kam ziemāju raža izdosies laba, var cerēt arī uz lielāku samaksu par graudiem.
«Somija jau dod ziņu, ka visu šā gada ražu grib nopirkt. Tagad varam berzēt rokas un domāt, ka mums būs laba cena. Būs pārziemojuši. Tas ir tā ļauni no vienas puses,» skaidro Ilmārs Baunis, SIA «Lejasķērzēni» saimnieks.
Graudaugu veģetācija vēl nav sākusies, tas notiks, kad būs siltāks laiks. Un pavasara vēsmas zemnieki gaida ar lielu nepacietību. Taču ziema ir iespītējusies un atkāpties vēl negrasās.
Pavasaris varētu iestāties vien pēc desmitā aprīļa, prognozē sinoptiķi
Laura Krūmiņa, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve: «Mazliet iezīmēsies pavasara process, kas nāks no rietumiem, nesot nedaudz siltākas gaisa masas. Bet īsti par pavasara atnākšanu varēs runāt aprīļa otrajā dekādē.»
Imants Kalniņš dabu vēro jau vairākus desmitus gadu. Viņš atceras, ka
līdzīgi laika apstākļi bijuši pirms aptuveni piecdesmit pieciem gadiem.
Vēl maija vidū vietām bijis pamatīgs sniegputenis. Un tas, kas ar dabu noticis šogad, nevienam pat sapņos nav rādījies. Pat tautas ticējumi šogad melojuši.
Imants Kalniņs, laika vērotājs: «Ticējumi sacīja, ka ziema būs paplāna, un tā paplāna nebija… Pavasaris vēls un vasara karsta. Vai tā būs?»