Piemirstā pērle: «The Ocean Blue»

"The Ocean Blue"

FOTO: Publicitātes foto

Kad runājam par 1980. gadu beigu, 90. gadu pirmās puses indie ģitārmūziku, tad pirmās grupas, kas daudziem nāk prātā, bieži vien ir «The Cure», «Pixies»... katrā ziņā tā dēvētās lielās grupas. Ir arī viena hita ansambļi, kā, piemēram, «The La's» ar brīnišķīgo «There She Goes», kas, pateicoties vienai dziesmai, nodrošinājusi vietu lielajā mūzikas enciklopēdijā. Bet ko lai dara grupas, kurām tā arī nav izdevies radīt šādu vienu megahitu? Diemžēl, ja tās par sevi neatgādina, tās ar laiku tiek aizmirstas... Viena no šādām grupām, kas šogad par sevi ir atgādinājusi, pēc 14 gadu pauzes laižot klajā jaunu albumu, ir «The Ocean Blue».

The Ocean Blue

Šoreiz «Piemirstās pērles» rubrikā neizvēlēšos kādu konkrētu vienu dziesmu - piemirstā pērle ir pati grupa, 1986. gadā Pensilvānijas štata Hēršijā dibinātā «The Ocean Blue». Šogad (19.martā) tā laidusi klajā jaunu albumu «Ultramarine».

1990. gados Rīgā jaunu mūziku audiokasetēs bija iespējams nopirkt pāris veikalos Vecrīgā. Viens no tiem bija netālu no universālveikala «Centrs». Vēl viens veids, kā tikt pie svaigākās mūzikas, bija doties, piemēram, uz Vidzemes tirgu (tā katrā ziņā darīju pats) un vienā no koka kioskiem pasūtīt divreiz pa 45 minūtēm kādu albumu ierakstu «BASF» vai «TDK» firmas kasetēs. Uz galda varēja šķirstīt katalogu, kurā alfabēta secībā bija grupu nosaukumi un atlika tikai izvēlēties.

www.theoceanblue.com

Vienā no šādām reizēm pasūtīju nule izdoto (tas bija 1993. gads) grupas «The Ocean Blue» jauno albumu «Beneath the Rhythm & Sound» (iespējams, šo nosaukumu biju redzējis kādā no «Pastnieku Avēnijām»), otrā pusē piekabinot 1989. gada debijas plati «The Ocean Blue». Atminos, ka mūzika bija viegla, melodiska, pozitīva... to bieži mājās kopā ar brāli klausījos, bet drīz secināju, ka «The Ocean Blue» tomēr nestāv līdzās tiem pašiem «The Smiths» vai «Pixies».

«The Ocean Blue» tā arī nekad nekļuva par A klases indie grupu.

Puiši, būdami amerikāņi, muzicēja izteikti britu manierē

, acīmredzami smeļoties iedvesmu «The Smiths» un «New Order» mūzikā. Amerikā toreiz gaisā bija grandžmūzikas un blondo, garmataino metālistu cīņa. «The Ocean Blue» tur īsti neiederējās. Pēc solista Deivida Šelcela (David Schelzel) matu sakārtojuma skaidri nojaušams, ka grupai patika arī visa madčestras skatuve («The Charlatans», «Inspiral Carpets» u.c.).

Tomēr tā īsti grupu nepieņēma arī Lielbritānijā. Iespējams, Šelcela balss pārāk atgādināja «New Order» Bernarda Samnera (Bernard Sumner) tembru. Albums sekoja albumam, komerciāli panākumi nesekoja, un grupa bija spiesta atzīt sakāvi.

Tomēr mūzika paliek. Vairākas interesantas liecības atrodamas video vietnē «Youtube» - gan dzīvās uzstāšanās, gan klipi un intervijas.

Varbūt tieši ar dziesmu «Sublime» puiši nedaudz pietuvojās «There She Goes» virsotnei (skat. video).

Kopumā arī jaunais albums skan labi - stils ir saglabāts un arī meldijas ir patīkami «smitiskas».

Uz augšu