Gaļas izstrādājumi ir viena no populārākajām latviešu maltītes sastāvdaļām. Tieši tādēļ portāls TVNET pievienojās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoriem, kuri pārbaudīja uzņēmuma «Lido» gaļas pārstrādes ražotni Ķengaragā.
Mēs pārbaudījām, kā top desas (181)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par PVD pārbaudi uzņēmuma pārstāvji uzzina tikai tajā brīdī, kad inspektori, uzrādot savas apliecības, dodas iekšā ražotnē. Iepriekšēja brīdināšana ir aizliegta. Arī TVNET pārstāvjiem konkrētu apmeklējamo vietu atklāj tikai mirkli pirms pārbaudes.
Vispirms inspekcijas vadītāja, PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektore Dace Strance iepazīstina ar saviem kolēģiem – Ingunu Lībaži un Aivaru Priedi, TVNET komandu, kā arī informē par tematiskās pārbaudes mērķiem. Šoreiz tie ir gatavās produkcijas marķējuma pārbaude, pārtikas piedevu un izejvielu kontrole.
Pēc īsas apspriešanās uzņēmuma pārstāvji akceptē žurnālistu klātbūtni pārbaudē, bet lūdz nefotografēt ražošanas procesu. Vienojamies.
Pirms ražotnes apskates jāuzvelk bahilas, kā arī baltais vienreizējās lietošanas mētelītis un cepure. Rokas ir ne tikai kārtīgi jānomazgā, bet arī jādezinficē ar speciālu šķidrumu. Jānoņem visas rotaslietas.
Laulības gredzens ir vienīgā pieļaujamā rotaslieta.
Pārbaudi sākam ar gatavās produkcijas pakošanas telpu apskati. Tās laikā visi lietojam arī sejas maskas, ko izmanto arī darbinieki.
Inspektores gan šajā telpā, gan turpmākajā pārbaudes gaitā nepārtraukti pārbauda preču temperatūru, kas ir ļoti svarīga, lai uzturētu produktus svaigus un kvalitatīvus. Tiek pētīti produktu iepakojumi un lasīts sastāvs. Ik pa laikam uzņēmuma pārstāvjiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti.
Tālāk dodamies uz gatavās produkcijas noliktavu. Te atrodas simtiem kastu ar desām, kūpinājumiem un citiem gaļas izstrādājumiem. Izstaigājot noliktavu, uzdodot jautājumus uzņēmuma pārstāvjiem, PVD pārstāves izvēlas kādu doktordesas gabaliņu, kura sastāvu pēc tam pētīs sīkāk. Līdzīgs liktenis piemeklē arī kādu kūpinājuma iepakojumu.
Bez tradicionālajiem gaļas izstrādājumiem šeit atrodas arī vairākas kastes pavisam jaunu produktu. Uzņēmuma pārstāvji atklāj, ka nopietni domā par precēm, kurās nebūtu E-vielu. Tā atzīta par perspektīvu nišu.
Arī PVD pārstāves atzīst, ka cilvēki uzdod ļoti daudz jautājumu par E-vielām.
Cilvēki zvana un «brēc», kad beidzot beigs indēt tautu ar E-vielām.
Daudz zvana gan latvieši, gan krieviski runājošo. Arī zvanītāju vecums ir dažāds – no pavisam jauniem cilvēkiem, kuri rūpējas par savu veselību, līdz veciem ļaudīm, kuri grib zināt, kas tās E-vielas īsti ir.
Pētot produktu sastāvu, inspektores piekrīt, ka dažkārt sastāvs ir uzrakstīts tik sīkiem burtiņiem, ka to ir grūti salasīt. Tieši tāpēc nākamā gada beigās stāsies spēkā jauns regulējums, kas noteiks lielākus burtus un salasāmākus uzrakstus.
Sastāvam jābūt uzrakstītam ar tik lieliem burtiem, lai veikalā to var izlasīt bez lupas.
Nav normāli, ka cilvēkam ar normālu redzi uz veikalu jādodas ar lupu, jo pretējā gadījumā viņš nevar izlasīt produktu sastāvu.
Ieejot noliktavā, kur notiek produktu dzesēšana pēc termiskās apstrādes, inspektore aizrāda par nelielām problēmām. Uzņēmuma pārstāvis sola tās novērst tuvākā mēneša laikā.
PVD pārstāvēm ir arī ieteikumi par plānotajiem produktiem, piemēram, cīsiņiem ar tītara gaļu. Konkrētāk – jāpārdomā to nosaukums.
Par tītara gaļas cīsiņiem drīkst saukt tikai tādas desiņas, kuru sastāvā ir vismaz puse šīs gaļas.
Ja tītara gaļa ir tikai 15-20%, kā uzņēmums plāno, tad šīs desas nevarētu saukt par tītara gaļas cīsiņiem.
Pārbaudītājas arī interesējas par garšvielām un pārtikas piedevām – pēta to sastāvu un dokumentus. Tāpat pēta sojas iepakojumus, vai tie satur ģenētiski modificētus organismus, kā arī apskata eļļas iepakojumus.
Tālāk dodamies uz termiskās apstrādes zonu. Te gaļa tiek griezta, malta, vārīta un citādi apstrādāta, līdz kopā ar dažādām piedevām kļūst par cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem. Par desu ietvariem kalpo gan mākslīgie apvalki, gan īstās dzīvnieku zarnas, ko uzņēmums iepērk no Vācijas.
Šajās telpās atrodas arī speciāls aparāts, kas sašpricē produktos šķidrumu, lai palielinātu to masu. «Lido» pārstāvis gan norāda, ka uzņēmums ar to pārāk neaizraujas. Arī PVD pārstāves piekrīt, ka šā ražotāja produkti ir salīdzinoši sausi.
Daži konkurenti ar šķidruma pumpēšanu «grēko» daudz vairāk.
Kopumā PVD inspektori saka pozitīvus vārdus par «Lido» produkcijas kvalitāti.
Ļoti neparasts skats paveras, ielūkojoties lielajos katlos, kur atrodas samaisītās desu masas. Godīgi sakot, diez cik apetelīgi rozīgā «mīkla» neizskatās. Šajā brīdī pilnībā saprotu teicienu, ka cilvēkiem ir labāk nezināt, kā top desas un politika.
Pārāk pievilcīgi skati nepaveras arī kautķermeņu noliktavās. Šeit PVD pārstāvji noraksta katra liellopa un cūkas numuru, ko pēc tam datu bāzē pārbauda. Te var uzzināt ne tikai dzīvnieka dzīves vietu un dzimšanas laiku, bet arī vārdu.
Piemēram, šīs pārbaudes laikā atklājam, ka ražotnē esošā gaļa nākusi no dzīvniekiem, ko savā laikā sauca par gotiņu Dzilnu, Diānu un Rīsu. Lopiņiem doti arī citi cilvēku vārdi, piemēram, Sandra.
Saistībā ar zirga gaļas skandālu īpaša vērība tiek pievērsta pēc skata līdzīgajai liellopu gaļai. Pat speciālisti atzīst, ka vizuāli atšķirības ir ļoti grūti pamanāmas.
Pēc ražotnes apskates inspektori atgriežas birojā, kur turpina darbu ar dokumentiem. Pārbaudītāji atzīst, ka kopumā
Rīgas pilsētas teritorijā ir maz uzņēmumu, kuriem nebūtu neviena aizrādījuma.
Vienlaikus viņi norāda uz pārtikas produktu ražošanas kompāniju progresu. Laika gaitā prasību izpilde un darbinieku attieksme ir būtiski uzlabojusies. Piemēram, kādreiz, uzņēmumu darbinieki pat mēdza bēgt, ieraugot inspektorus. Tagad viņi saprot, ka labāk ir sadarboties.
2011. un 2012. gada laikā Rīgā marķējuma ziņā neatbilstības konstatētas 11 uzņēmumos 22 reizes. Aizrādījumus saņēmuši dažāda lieluma uzņēmumi. Pērn gaļas pārstrādes uzņēmumiem noteikti administratīvie sodi 1800 latu apjomā.