Saeima šodien, aizklāti balsojot, tiesībsarga amatā apstiprināja opozīcijas virzīto kandidātu Juri Jansonu, TVNET uzzināja Saeimā.
Tiesībsarga amatā ieceļ SC virzīto Juri Jansonu (393)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Ziņa papildināta ar politologa F.Rajevska komentāru.)
Vairākums atbalsta Jansonu
Par Jansonu balsoja 53, bet pret - 40 deputātu. Savukārt otru kandidāti - Anitu Kovaļevsku - tiesībsarga amatā atbalstīja 39, bet pret viņu bija 54 tautas kalpi.
Balsošanā piedalījās 97 deputāti, par derīgām tika atzītas 93 balsošanas zīmes, par nederīgām - četras. Pret abiem kandidātiem nobalsoja viens deputāts.
Vispirms priekšsēdētājs, pēc tam likvidators
Jansons dzimis 1973.gada 19.jūnijā, 2001.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, 2004.gadā LU ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Jansons bijis Rīgas Slimokases valdes priekšsēdētājs, bet kopš 2010.gada 5.februāra ir tās likvidators.
Amatā uz pieciem gadiem
Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kad amata pienākumus sāks pildīt jaunais tiesībsargs, būs pieci, nevis četri gadi kā līdz šim, nosaka Saeimā pieņemtie grozījumi Tiesībsarga likumā.
Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.
Jābūt nevainojamai reputācijai
Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.
Likums noteic, ka tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.
Kriminālvajāšanas sākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu. Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums. Arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.
Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.
Likums paredz tiesībsargam tiesības pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā.
Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams. Par informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.