Sveicam ar uzvaru! Tā pašiem bija pārsteigums vai jums tomēr bija pārliecība par savu uzvaru pār Lauri un pārējiem konkurentiem?

Marats: Bija pārliecība, ka cīnīsimies, bet, ka uzvarēsim... Tas bija...

Emīls: Šoks!

Marats: Bija skaidrs, ka izredzes ir, jācīnās.

Emīls: Ja esi ticis superfinālā, tas jau vien uzkurina asinis!

Marats: Bijām jau arī rūpīgi gatavojušies. Dažas lietas pēc pusfināla vēl bijām pamainījuši. Tas radīja pārliecību par sevi.

Lauris droši vien ar jums vairs nerunā.

Emīls: Nē, viss kārtībā. Lauris ir tiešām kruts džeks. Mēs arī pēc tam vēl sazvanījāmies. Viņam bija jāskrien prom, bet viņš mūs apsveica ar uzvaru un teica, ka izsaka visu cieņu par sīvo konkurenci, kā arī novēlēja veiksmi tālāk.

Kā jums pašiem šķiet, Laura dziesma bija pelnījusi nonākt lielajā Eirovīzijā?

Emīls: Pelnījušas tur nonākt bija visas dziesmas. Tas atkarīgs no tā, ko skatītāji vēlas.

Marats: Atkarīgs no gaumēm. Tās ir dažādas – kas vienam šķiet foršs, otram - ne tik foršs. Prieks, ka Latvijai gaume sakrita ar mūsējo.

Kādas pašiem prognozes par lielo finālu?

Emīls: Vispār nekādas!

Marats: Nav jau arī dzirdēti konkurenti. Bet ir arvien lielāks prieks, ka brauksim uz turieni.

Kaut ko atkal mainīsiet savā priekšnesumā?

Marats: Varbūt ne gluži mainīsim, bet kaut ko liksim klāt. Mēģināsim sadomāt vēl kādas nianses.

Redzot iepriekšējo gadu Latvijas pārstāvjus Eirovīzijas finālā, kurš pašiem visvairāk paticis?

Emīls: Valters ar Kažu. Viņiem bija laba dziesma, nebija nekāds teātris uz skatuves. Viņi bija vienkārši un ar to arī "paķēra".

Tā Eirovīzija tagad ir jau tā pārpildīta ar visiem tiem šoviem, ka tas pat gandrīz vairs nav dziesmu konkurss.

Drīzāk televīzijas šovs!

Emīls: Tieši tā! Mēs arī nedomājam lēkāt pa skatuvi un taisīt baigo šovu.

Marats: Es gluži tos šovus gan arī negribētu "nolikt". Krieviem parasti tas izskatās baudāmi, var redzēt, ka ir ieguldīts milzu darbs. Bet tādi vienkārši teātrīši man arī ne pārāk patīk.

Tomēr acīmredzami ir TV šovu laikmets. Jūsu skatījums ir tāds, ka ar pašu dziesmu tajos arī joprojām var uzrunāt publiku?

Marats: Protams! Ribakam jau arī nekāda šova nebija. Bija dziesma, kas uzreiz palika atmiņā. Jau noklausoties to atlasē, man šķita, ka būs!

Kad kāds izdomās zelta formulu, pēc kuras uztaisīt dziesmu un noteikti uzvarēt?

Emīls: Tas laikam ir mūžīgais jautājums.

Marats: Tādas dziesmas vienkārši kaut kad atnāk. Ja būtu tāda formula, tad katru gadu būtu viena un tā pati dziesma, nekas tur nesanāktu. Viss attīstās, tajā pasaules "meinstrīmā" mainās skanējums. Protams, daudz kas iet pa apli, bet vienkārši jāuzmin, kas būs tā nākamā LIETA.

Parasti pēc Eirovīzijas kļūst aktuāls jautājums, vai uzvara tajā kaut ko reāli dod māksliniekam vai tomēr ne?

Marats: Protams, ka tomēr dod!

Emīls: Ja pats turpini strādāt, tad tā ir reāla iespēja kaut kur tālāk izsisties.

Marats: Ja tev arī tālāk nāk tikpat labas dziesmas, tad – aiziet pa Eiropu! Var reāli cīnīties par tirgu.

Kad Marija Naumova uzvarēja Eirovīzijā, ko neviens nebija īsti gaidījis, bija dzirdami pārmetumi, ka viņai tajā brīdī nebija gatavs materiāls, ko dot tai Eiropai tālāk, kamēr visi vēl atceras par uzvarētāju. Jums jau ir tāds plāns uzvaras gadījumam?

Marats: Nav gan. Bet tā dziesma taču tomēr mēnešus divus padzīvo apritē. Ja to laikā tu "uzbliez" kaut ko tikpat stipru vai vēl labāku, tad tā lieta tomēr aiziet.

Viens albums jums ir. Ja ne iespējamās uzvaras kontekstā, tad vienkārši tāpat varbūt jau top nākamais?

Emīls: Dziesmas top. Pamazām.

Marats: Jā, tā ir pareizāk teikt – top nevis albums, bet dziesmas. Kad liksies, ka vajag albumu, tad būs. Bet mēs negribam tā, lai mums izdevēji pasaka konkrētu datumu un tad ir jāspiež. Vajag tā, lai pašiem patīk un liekas, ka vajag.

Jūsu tandēms izskatās gana jaudīgs. Sākāt strādāt kopā salīdzinoši nesen, un ir jau "aizgājis". Kā jūs izdomājāt, ka šāda sadarbība varētu nostrādāt?

Marats: Tas bija jau pirmajā reizē, kad Emīls atbrauca pie manis izmēģināt. Es viņam biju aizsūtījis vienu dziesmu, ko viņš tad bija mājās pamācījies...

Emīls: Patiesībā nebiju gan!

Marats: Nebiji? OK! Bet viņš atbrauca, uzliku austiņas, nospiedu "record" un sapratu – ir! No iestrādnēm uzreiz izvilku ārā vēl dažas dziesmas un ierakstījām uzreiz kādas četras piecas.

Emīls: Sapratām, ka jāiet vienā virzienā un tā arī darījām.

Kā radās tāds mazliet dīvains nosaukums?

Emīls: Mūsu pirmajam albumam ir tituldziesma "Šī ir tikai mūzika"...

Marats: ...un, kad vajadzēja grupai nosaukumu, pa galvu maisījās tas vārds "mūzika". No sākuma gribējām vienkārši "Music", taču tad es sapratu, ka, ierakstot to "gūglē", mūs būs neiespējami atrast. Izdomāju, ka varētu būt "Musiq", bet, ierakstot to, parādījās tāds mākslinieks Musiq Soulchild.

Emīls: Tad mēs izdomājām, ka vajag ar diviem "q" burtiem beigās. Dažreiz gan žurnālisti uzraksta mūsu nosaukumu ar vienu "q" burtu.

Zināms, ka būsiet arī "Fonofestā". Daudz koncertplānu šim gadam – kalsiet karstu?

Marats: Mēs jau kaļam karstu kopš "Abrakadabras" panākumiem. Nav pat bijusi tāda pauzīte – kā sākām braukāt ar koncertiem, tā arī braukājam.

Emīls: Un par to mums pašiem ir liels prieks.

Marats: Jā, un paldies visām vietām, kur esam aicināti, jo visur ir gājis tiešām superīgi.

Tiešām nerodas vēlme kādu brīdi arī atpūsties?

Emīls: Nu, tagad par to vispār nevar domāt – sākas tieši niknākais darbs!

Bet ikdiena atļauj veltīt laiku kaut kam vēl vai esat pilnībā mūzikā?

Emīls:

Nu, man jau vēl ir skola – Grobiņas ģimnāzija. Šogad tieši 12. klase, līdz ar to sanāk tā interesanti arī ar Eirovīziju.

Teorētiski es uz eksāmeniem paspēju, bet tagad tā čaklāk jāpastrādā, lai to vispār varētu paveikt. Vēl es mēdzu arī pasportot un vēl dejoju arī tautiskās dejas. Nedēļas nogalēs ir koncerti, arī darbadienās sanāk braukt uz Rīgu gan uzstāties, gan sniegt intervijas un tā tālāk. Ir ko rauties.

Marats: Es brīvajos brīžos eju uz zāli sportot.

Emīls: Marats ir brīvmākslinieks.

Marats: Jā, nodarbojos ar "Musiqq" procesu, teiksim tā. Rakstu dziesmas, taisu klipus, ģenerēju dažādas idejas un... atpūšos mājās.

Esi no tiem piemēriem, ka arī Latvijā mūziķis var dzīvot ar savu pamatnodarbošanos.

Marats: Nu, mēs jau abi esam šāds piemērs. Es domāju, ka Latvijā ir pat diezgan daudz mūziķu, kas tā arī dzīvo. Nav nemaz tik traki.

Tad jau bērniem droši teiksiet, ka viņi var būt mūziķi, nopelnīt varēs.

Marats: Es bērnam neteiktu, lai viņš obligāti iet mācīties par finansistu vai ko tamlīdzīgu. Ir vajadzīga interese. Es neieteiktu iet augstskolā tikai tāpēc, lai tur ietu, kā to darīju es. Tad sanāk, ka neej pēc zināšanām, bet tikai pēc diploma. Es no sākuma pusotru gadu pastudēju programmēšanas inženiera programmā Latvijas Universitātē, bet pēc tam aizgāju uz finanšu vadību, pabeidzu koledžu.

Gan jau arī šīs zināšanas tieši vai netieši noder grupas darbībā. Izskatās, ka daudz ko darāt paši – dziesmas rakstāt, klipus veidojat, menedžējat, stilu veidojat...

Marats: Uz lielākiem pasākumiem ar stilu palīdz mana draudzene Ieva Sveile. Bet viss pārējais tiešām ir mūsu pašu ziņā. Pat ieskaitot promo bildes.

Šodien tiek pasniegtas arī dziesmu lejupielādes vietnes doremi.lv balvas, un tur pērnā gada TOP 10 atrodamas veselas trīs jūsu dziesmas. Joprojām vispār ir jēga izdot albumu arī kompaktdiska formātā?

Emīls: Vairāk sev. Lai paņem rokās un jūti – tas ir mans albums. Un tad to var nolikt plauktā.

Pēc koncertiem cilvēki nepērk jūsu diskus vai citus suvenīrus?

Marats: Neesam mēģinājuši tirgot.

Jūsu imidžā ir dažādas stilīgas brilles. Varbūt vajag uztaisīt "Musiqq" brilles, ar kurām pat varētu pareklamēt sevi lielajā Eirovīzijā?

Marats: Doma nav slikta! Koncepcijas un pašu briļļu izstrādē gan droši vien aizietu diezgan daudz naudas... Bet Eirovīzijā jau ir kur izvērsties. Jāpadomā.

Prezentēsiet Latviju. Esat patrioti?

Abi kopā: Protams!

Zemes vai valsts?

Marats: Ēēē, protams, ka zemes. Valsts ir tāda aizdomīga struktūra.

Ja jūs tajā tomēr varētu ko mainīt, tad kas tas būtu?

Marats: Nu, vajadzētu ātrāk veicināt to attīstību, citādi

mūsos vēl sēž iekšā tās PSRS paliekas un tāpēc neesam tik eiropeiski dzīves redzējumā, kā gribētos.

Emīls: Bet jaunie nāk iekšā un pamazām jau viss iet uz priekšu!

P.S. Zemāk redzamo video apzināti neievietojām TVNET uzreiz pēc tā parādīšanās YouTube un attiecīgi sociālajos medijos, jo joks ar 2004. gadā radītās Olivera Hiršbīgela filmas "Der Untergang" fragmenta izmantošanu vairs nav nekas jauns. Taču ņemot vērā portāla apmeklētāju vēlmi tomēr dalīties ar šo video, pievienojot to komentāros, atvieglojam meklēšanu: