Latvijas iedzīvotāji visvairāk lepojas ar pirmskara Latvijas prezidentu Kārli Ulmani, savukārt kaunas par Ivaru Godmani, Andri Šķēli un Alfrēdu Rubiku, Latvijas sociālās atmiņas monitoringa ziņojuma prezentācijā sacīja Latvijas Universitātes pētniece Olga Procevska.
Pētījums liecina, ka visvairāk cilvēki lepojas ar Ulmani, seko bijusī atjaunotās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un mūziķis Raimonds Pauls. Turklāt 28,5 procenti aptaujāto nav varējuši vai vēlējušies nosaukt kaut vienu personu, ar kuru viņi lepojas.
Kopumā vērtējumā dominē cilvēki, kas pārstāv politiku un valsts pārvaldi – tādu 27 biežāk nosaukto personu vidū ir 12 jeb gandrīz puse no visiem respondentu minētajiem. Tāpat šajā sarakstā visvairāk ir tādu personību, kuru aktīvākās darbības posms bijis kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un Latvijas Brīvvalsts laikā (1918.-1939. gads). Iegūtie dati atklāj, ka ievērojami mazāk lepnuma Latvijas iedzīvotājos izraisa cilvēki, kas darbojušies vai savu sabiedrisko atpazīstamību ieguvuši padomju laikā, atklājis pētījums.
Savukārt cilvēki visvairāk kaunas par bijušo premjeru, eiroparlamentārieti Ivaru Godmani, bijušo ministru un uzņēmēju Andri Šķēli un Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi Eiropas Parlamentā, Latvijas neatkarības kritiķi Alfrēdu Rubiku. Tai pašā laikā 43,5 procenti respondentu nemācēja nosaukt nevienu vēsturisku personu, par kuru kaunētos.
No visām 29 negatīvi vērtētajām personām gandrīz visas pieder politikas un valsts pārvaldes jomai. Izņēmumi ir Viktors Arājs, Nacistiskās okupācijas laika palīgpolicijas vienības vadītājs, kas īstenoja represijas pret Latvijas ebrejiem, Vilis Lācis, kas darbojies gan literatūrā, gan politikā, kā arī divi finanšu nozares pārstāvji – bijušais «Bankas Baltija» vadītājs Aleksandrs Lavents un «Parex bankas» vadītājs Valērijs Kargins. Absolūtais vairākums kaunu izraisošo personību pieder Latvijas vēstures pēcpadomju posmam.
Deviņas personas respondenti vērtējuši gan pozitīvi, gan negatīvi, piemēram, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, rakstnieks un politiķis Vilis Lācis, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, politiķis Alfrēds Rubiks, pēdējais Brīvvalsts laika prezidents Kārlis Ulmanis, kā arī Rīgas pilsētas pašreizējais mērs Nils Ušakovs.
Pētījums rāda, ka latviski un krieviski ģimenēs runājošo respondentu lepnuma un kauna avoti lielākajā daļā gadījumu ievērojami atšķiras. Ušakova augsto vietu kopējā lepnuma avotu sarakstā nodrošinājušas krievvalodīgo simpātijas, jo tādu, kas ar viņu lepojas, krievvalodīgo vidū ir astoņas reizes vairāk nekā latviešu vidū. Krievvalodīgajiem raksturīgs arī lielāks lepnums par Raimondu Paulu un Viju Artmani. Salīdzinoši vienmērīgāka attieksme abās etnolingvistiskajās grupās ir pret Raini, Aivaru Lembergu un Krišjāni Baronu.
Atšķirībā no latviešiem krieviski runājošie būtiski retāk lepojas ar Ulmani un Vīķi-Freibergu.
Ievērojamas atšķirības starp latviski un krieviski runājošajiem pastāv arī jautājumā par personām, kas izraisa kauna izjūtu. Radikāli atšķirīga izpratne ir novērojama attiecībā uz Rubiku, par kuru faktiski ir kauns tikai latviešiem. Līdzīga situācija veidojas arī negatīvajā vērtējumā par Tatjanu Ždanoku, nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu un Vili Lāci.
Attieksme pret saraksta līderi nav mainījusies gadu gaidā - arī 2010.gada aptaujā Ulmani kā vispozitīvāk vērtējamo Latvijas vēstures personību izvēlējās vairākums - 30,8 procenti respondentu.
Aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret 20.gadsimta Latvijas vēsturi notika 2012.gada nogalē, aptaujājot 1003 respondentu. Viens no tās uzdevumiem bija identificēt sabiedrību šķeļošās, kā arī vienojošās Latvijas vēstures lappuses. Monitoringa ziņojums ir tapis Latvijas Universitātes pētnieciskā projekta «Latvijas sociālās atmiņas monitorings» ietvaros. Projektu finansiāli ir atbalstījusi Kultūras ministrija.
