Ģenerālprokuratūrā ir saņemts Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegums par bijušo Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un Tautas partijas deputāti, tagadējo Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci, kura, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.
Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Vasks sacīja, ka patlaban tiek lemts par šī iesnieguma tālāko virzību.
Par Mūrnieces iespējamiem pārkāpumiem 23.februārī speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Loskutovs.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē pirms divām nedēļām tika nolemts pieprasīt skaidrojumu Juridiskajai komisijai, kur palikuši savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju nelikumīgu finansēšanu.
Mēģinot to noskaidrot, Loskutovs vērsies pie Čepānes. Abi deputāti noskaidrojuši, ka 9.Saeima likumprojektu nodevusi izskatīšanai komisijām, bet pirmajā lasījumā tas nav skatīts un "iestrēdzis" Juridiskajā komisijā.
Loskutovs žurnālistiem nolasīja sēdes audioieraksta atšifrējumu - ka par likumprojekta virzību uz pirmo lasījumu notikusi balsošana un par to nobalsojuši septiņi deputāti, pret nav bijis neviens, bet atturējies viens deputāts. Līdz ar to šis likumprojekts bijis jāvirza tālākai izskatīšanai.
Savukārt minētās sēdes protokolā par balsojumu nekas nav teikts, savukārt citēti it kā Muižnieces teiktie vārdi: "Juridiskā komisija konstatējusi ievērojamās nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām. Atbalstot likumprojektu pašreizējā formā, nāktos to pilnībā pārstrādāt."
"Juridiskā komisija ņem vērā to, ka valdība strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, un rosina arī šos Krimināllikuma grozījumus pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, jāskata kompleksi un sasakņoti," rakstīts protokolā.
Taujājot par šādām atšķirībām, saņemti komisijas konsultantu paskaidrojumi, ka šādu tekstu uzdevusi rakstīt Muižniece un ka protokols parakstīts vairākus mēnešus pēc sēdes. Konsultanti gan atzinuši, ka šis bijis vienīgais gadījums.
Loskutovs norādīja, ka šeit esot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, ko veikusi valsts amatpersona. Savukārt Čepāne pauda viedokli, ka esot nepieņemami, ka šādi rīkojas Juridiskās komisijas vadītāja, bet vēl nepieņemamāk esot, ka šāda persona atrodas ST tiesneša amatā.
Čepāne arī vērsa uzmanību uz komisijas konsultantu godprātību, jo viņi saglabājuši gan audioierakstu, gan protokolu, ko varētu viegli iznīcināt.
Abi deputāti pauda uzskatu, ka protokola viltošanā daudz lielāka loma varētu būt Muižniecei, nevis Rasnačam, kurš arī to parakstījis. Tomēr prokuratūra, iespējams, vērtēšot visu iesaistīto personu lomu.
Loskutovs arī vērsa uzmanību uz to, ka vairākas politiskās partijas ilgus gadus kavējušas partiju finansēšanas kontroles pilnveidošanu.
Rasnačs apgalvoja, ka šādi protokoli esot lieliem blāķiem un tiek parakstīti tehniski, tādēļ par to saturu atbildība esot jāuzņemas konsultantiem. "Tas ir tāpat kā prezidentam, kuram nav jāuzņemas atbildība par tehniskām kļūdām izsludinātajos likumos, tas ir jādara tiem, kuri dokumentus vīzē."
Pēc deputāta teiktā, esot rūpīgi jāsalīdzina audioieraksts ar protokolu, jo tā neesot stenogramma, kurā jāatspoguļo katrs teiktais vārds. Tomēr, ja ieraksts protokolā principiāli atšķiras no teiktā, tad varot runāt par viltojumu.
Rasnačs arī neizslēdza, ka šajā gadījumā varētu būt konsultanta rupja paviršība. "Ne komisijas priekšsēdētājs, ne sekretārs nesalīdzina audioierakstu ar protokolu," apgalvoja politiķis.
Rasnačs atzina, ka viņš toreizējā balsojumā atturējies un vienīgais iebildis pret šo likumprojektu. Tomēr arī tagad viņš uzskatot, ka ar grozījumiem paredzētās jaunās kārtības ieviešana nebūtu atbalstāma, jo liela daļa partiju, lai izvairītos no vajāšanas, izvirzītu "zicpriekšsēdētājus".
Savukārt pati Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā uzskata par politiskajām intrigām.
Muižniece ar ST priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovalevskas starpniecību aģentūrai LETA pauda nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi šīsdienas paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā.
