Nabadzīgo aizsargāšanai ir jāievieš progresīvais nodoklis

Joakims Palme

FOTO: Arild Vågen

Latvijas iedzīvotāju nabadzība ir pārsteidzoša pat uz Baltijas fona. Lai mazāk pārtikušie varētu dzīvot kaut cik apmierinošos apstākļos, ir jāsakārto minimālo ienākumu sistēma, kā arī jāsamazina bezdarbs, uzskata pazīstamais zviedru sociologs Joakims Palme. Sarunā ar TVNET viņš atzīst, ka pozitīvus rezultātus tas varētu sniegt pēc vairākiem gadiem, bet Latvijas valstsvīriem acīmredzot trūkst politiskās gribas, lai šo sistēmu sakārtotu.

Joakims Palme ir Zviedrijā atzīts politologs, sociologs, kā arī profesors Upsalas Universitātē. Viņš ir kādreizējā Zviedrijas premjerministra Olofa Palmes vecākā atvase, bet Rīgu apmeklēja Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju centra organizētās lekcijas «Latvijas «veiksmes» stāsta slēptā puse» ietvaros. Tajā bez viņa ar pētījuma prezentāciju uzstājās Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» direktore Inga Spriņģe.

Taujāts par secinājumiem, iepazīstoties ar Latvijas sociālo sistēmu un pabalstiem, Palme ir pārsteigts par valsts un tās iedzīvotāju nabadzību uz Eiropas un pat Baltijas fona. «Tā ir tuvāka Lietuvai,» teic Palme. «Igaunija ir bagātāka, bet arī labāka cīņā ar nabadzību.»

Viņš uzskata, ka sociālo pabalstu sistēmā ir saskatāmas kvalitātes, tomēr pietrūkst divu lietu:

1. Minimālo ienākumu nodrošināšanas, kas ļautu trūcīgajiem dzīvot kaut cik apmierinošos apstākļos. Palme uzsver, ka minimālo ienākumu sakārtošana ir ļoti būtiska un to izšķir politiskā griba. Uz jautājumu, vai Latvijas politiķiem trūkst politiskās gribas kaut ko mainīt, viņš ir lakonisks: «Acīmredzot.»

2. Bezdarba samazināšanas. Tieši darbavietu nodrošināšana ir būtiskākais un ilgtspējīgākais veids, kā cīnīties ar nabadzību. «Latvija salīdzinoši maz naudas izdod ar domu ieguldīt nākotnē un darbaspēkā,» viņš secina.

Pozitīvus rezultātus gūsim gadu, ne mēnešu laikā

Raugoties no Zviedrijas perspektīvas, ir būtiski, ja valstī strādā sociālo garantiju sistēma, ne tikai nodrošinot pabalstus. To saņēmējiem bez aktīvas darba meklēšanas ir jāpieprasa arī jaunu kvalifikāciju apgūšana, kas palielinātu viņu konkurētspēju darba tirgū. Palme uzskata, ka sociālās sistēmas sakārtošanā Latvijai būtu jāsāk tieši ar šo jomu.

Viņš pauž viedokli, ka problēmas rada arī ierobežotais termiņš, kurā Latvijas bezdarbnieks saņem pabalstu, pirms tas kļūst ļoti niecīgs:

«Ja jūs domājat nopietni apkarot nabadzību, ir jāpaaugstina pabalsti. Ja cilvēki ir pārāk nabadzīgi un ir izgājuši no darba tirgus, viņiem tajā nav atpakaļceļa.»

Upsalas Universitātes profesors neuzskata, ka, aizstāvot turīgo un trūcīgo iedzīvotāju intereses, automātiski rada kādas pretrunas, tomēr vairākumā valstu nabadzīgo iedzīvotāju aizsargāšana veicina labāku noskaņojumu sabiedrībā. «Latvijā šajā jomā ir acīmredzamas problēmas,» teic Palme un piebilst, ka to varētu atrisināt ar progresīvo ienākumu nodokli, kas tiek piemērots laika gaitā.

«Tās ir pakāpeniskas izmaiņas, kas nenotiks vienas nakts laikā. Bet, ja sistēma strādās, cilvēki tai uzticēsies,» rezumē sociologs.

Uz augšu