Eihmanis: ar Ķīnas kultūras klātbūtni nākotnē būs jārēķinās

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Eihmanis, pasniedzot lekciju par daoismu grāmatnīcā "¼ Satori"

FOTO: ¼ Satori

Ķīna atrodas tik dinamisku pārmaiņu procesā, ka par šo valsti kaut ko kategoriski spriest vairs nav iespējams. "Lielajās pilsētās jūs viņu dzīvesveidu neatšķirsiet no citas Eiropas vai Āzijas lielpilsētas," sarunā ar TVNET skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas lektors Kaspars Eihmanis. Vietējai sabiedrībai būtu laiks izgaisināt dažus stereotipus, jo globālie procesi nākotnē ar Ķīnas iedzīvotājiem piespiedīs rēķināties.

Lai arī pašmāju informācijas vide nav tik ierobežota kā 90.gadu vidū, kad viņš pats sācis studēt ķīniešu valodu, vēlāk trīs gadus nodzīvojis Ķīnā, Humanitāro zinātņu fakultātes lektors, kurš pasniedz Ķīnas vēsturi un filozofiju, uzskata – Latvijas sabiedrībā joprojām ir dzīvi dažādi maldīgi un eksotiski pieņēmumi par ķīniešiem, kā arī citu Āzijas valstu garīgo kultūru.

"Izplatītākais stereotips ir par Ķīnas politisko iekārtu. Uzskats, ka tā ir totalitāra valsts,"

norāda Eihmanis. Lai arī tā nav demokrātiska vai liberāla valsts tādā izpratnē, kā tas ir pieņemts Rietumu sabiedrībā, viņš skaidro, ka pastāvošais režīms drīzāk raksturojums kā autoritārs – pārvaldes struktūrā ir viena partija, kuras pārziņā ir gan izpildvara, gan likumdošanas vara.

"Savā ziņā tā ir daudz tuvāka modelim, kāds eksistē mūsdienu Krievijā. Ķīnas gadījumā tam ir daudz ilgākas saknes un tas nav tā īsti pārtraukts. Par totalitārismu Ķīnā var runāt laika posmā līdz 70.gadiem, bet nekādā gadījumā mūsdienās," uzsver Eihmanis, uzreiz gan piebilstot – viss stipri atkarīgs no tā, ar kādu jomu nākas saskarties.

No globalizācijas ķīnieši ir tikai ieguvuši

Patlaban Ķīna atrodas tik dinamisku pārmaiņu procesā, ka par to vairs nevar spriest tik viennozīmīgi kā agrāk. "Ķīnieši kļūst arvien turīgāki, un lielajās pilsētās jūs viņu dzīvesveidu neatšķirsiet no citas Eiropas vai Āzijas lielpilsētas. No globalizācijas viņi ir tikai ieguvuši un pieņēmuši to kā daļu no savas dzīves."

Latvijas jauniešu interese par Ķīnas valodu pēdējos gados palielinājusies, taču lielā daļā sabiedrības prātos joprojām dzīvo dažādi stereotipi par šīs valsts garīgo kultūru

FOTO: TVNET

"Viens no ķīniešu augošā patriotisma iemesliem ir lepnums par valsti un pierādījums, ka tas pazemojums, ar ko ķīnieši sevi asociēja gandrīz gadsimta garumā, nu ir beidzies un citi sāks ieklausīties viņos."

Latvija pagaidām nav interesants galamērķis

Modernais dzīvesveids gan nav mazinājis Ķīnas iedzīvotāju emigrāciju uz citiem reģioniem, tostarp Eiropu. Jautāts par Latvijas sabiedrības gatavību pieņemt emigrantus no Āzijas valstīm, Eihmanis ir noskaņots skeptiski, jo viņu klātbūtne rases dēļ būtu ļoti pamanāma un iedzīvotāji izjustu apdraudējumu.

"Es reizēm iedomājos – ko jūt citu rasu cilvēki, kuri nonāk tik vienveidīgā vidē kā Latvija,"

spriež LU pasniedzējs, saprotoši piebilstot, ka nespēja pieņemt svešādo piemīt jebkurai kultūrai.

Ņemot vērā pašreizējo imigrācijas politiku un ekonomisko stāvokli, tuvākajā laikā ķīniešu vai citu reģionu emigrantu invāzija nav gaidāma – Latvija gluži vienkārši nav pietiekami saistošs galamērķis.

LU būtu nepieciešams attīstīt Ķīnas studijas pilnībā

Latvijas jauniešu interese par Ķīnas valodu un kultūru pēdējos gados ir kļuvusi lielāka. Šā iemesla dēļ LU būtu nepieciešams pilnībā attīstīt šo studiju virzienu, ieviešot daudz izstrādātāku modernās pētniecības jomu. "Ir kaut kāda robeža, aiz kuras vietējie pasniedzēji nav tik sagatavoti un nav tik piemēroti, lai mācītu studentus," teic Ķīnas valodas un kultūras pasniedzējs, kā vienu no piemēriem nosaucot augstākā līmeņa sarunvalodu.

Eihmanis, pasniedzot lekciju par daoismu grāmatnīcā "¼ Satori"

FOTO: ¼ Satori

Savukārt, runājot par latviešu valodu, Eihmanim padomā ir kāds ierosinājums. Ķīniešu rakstību latviešu valodā apzīmē ar vārdu "hieroglifi", tomēr LU pasniedzējs, dzejnieka Ulda Bērziņa iedvesmots, ķīniešu rakstību dēvē par ķīnzīmēm un aicina uz to arī savus studentus, jo tas ir daudz precīzāks raksturojums.

"Vārdu savienojums "ķīnzīme" precīzi atbilst tam, kā ķīnieši sauc šīs zīmes savā valodā – haņ dzi.

Tas burtiski nozīmē "ķīniešu zīmes", un "haņi" – tas ir vārds, kādā ķīnieši paši sevi dēvē."

"Pastāv neprecīzs uzskats, ka ķīniešu zīmes ir vienīgi simboli, kas nodod idejas vai apraksta priekšmetus, un tiem nav nekāda sakara ar skaņu. Gandrīz 80% ķīniešu zīmju veido tas, ko valodnieki sauc par fonoideogrammām. Viena daļa no tā dod skanējumu, savukārt otra – ideju. Zīmju, kas attēlo objektus, ir mazākums," skaidro Eihmanis.

Patlaban Latvijas sabiedrībā viss ir orientēts uz ātru panākumu un ienākumu gūšanu, tomēr valodu mācīšanās ne vienmēr uzreiz ir saistīta ar tūlītējiem ienākumiem. "Mums arvien vairāk būs jāsastopas ar svešo kultūru studēšanu ne tikai universitātes līmenī, bet daudz padziļinātāk pamatskolās un vidusskolās. Globālie procesi un attiecīgu kultūru pārstāvju klātbūtne mūs piespiedīs to darīt nākotnē. Šis ir aicinājums intelektuāli apjēgt citas kultūras – tas tikai un vienīgi bagātina cilvēka skatījumu," nobeigumā piebilst Ķīnas vēstures un kultūras pasniedzējs.

Uz augšu