Bijusī parlamenta Juridiskās komisijas vadītāja 9.Saeimā, pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. Atgādināsim, ka, kandidējot uz ST tiesneša amatu, Muižniece deputātiem apliecināja, ka atbilst ST likumā noteiktajām prasībām, tai skaitā - var lepoties ar nevainojumu reputāciju.
To īpaši sasauktā preses konferencē trešdien pavēstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs ("Vienotība").
Loskutovs norādīja, ka, pēc viņa un pašreizējās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes ("Vienotība") rīcībā esošās informācijas un dokumentiem,
ir nopietns pamats aizdomām, ka Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu.
Dokumentu toreiz parakstījuši divi cilvēki - Muižniece un Dzintars Rasnačs ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK).
Muižniece dod norādījumus, ko rakstīt protokolā
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.
Iecerētie grozījumi paredzēja kriminālatbildību
Iecerētie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par partiju nelikumīgu finansēšanu tiks noteikta kriminālatbildība. Likumā paredzētais bargākais sods par šiem pārkāpumiem būtu cietumsods līdz astoņiem gadiem. Likuma izpratnē - pārkāpums būtu maksājums, kurš ir lielāks par 50 minimālajām mēnešalgām jeb 9000 latu.
Grozījumu mērķis ir diferencēt un pilnveidot atbildību par politisko organizāciju (partiju) finansēšanas pārkāpumiem, nosakot kriminālatbildību par politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu.
Nelikumīgā finansēšana var izpausties atļautā finansējuma apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma (ziedojuma) netiešā nodošanā vai finanšu līdzekļu dāvināšanā (ziedošanā) bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas bankas kontā, ja tā izdarīta lielā apmērā.
Tāpat kriminālatbildību paredzēts noteikt par šādu dāvinājumu pieņemšanu un par pieprasīšanu veikt politiskās organizācijas vai tās apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumi.
Turklāt paredzēts noteikt, ka personu, kas veikusi nelikumīgu politiskās organizācijas vai tās apvienības finansēšanu, atbrīvo no kriminālatbildības, ja nelikumīga finansēšana pieprasīta vai izspiesta vai persona pēc politiskās organizācijas vai tās apvienības nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo.
Pašlaik nav diferencēta atbildība par politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumiem, jo par minētajiem pārkāpumiem neatkarīgi no dāvinājuma apmēra paredzēta administratīvā atbildība, savukārt Krimināllikumā noteikta atbildība tikai par politisko organizāciju finansēšanu, izmantojot starpniecību.
Vērsīsies prokuratūrā
Ņemot vērā situācijas nopietnību, Loskutovs vērsīsies pie ģenerālprokurora, lūdzot izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu par dienesta viltojumu.
Muižnieci atbalstīja TP, LPP/LC un ZZS
Pirms slēgtā balsojuma pērn pavasarī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņoja, ka par ST tiesneša amata kandidātiem ZZS deputātiem būs brīvais balsojums, toreiz sacīja frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Brīvais balsojums" nenozīmē, ka katrs deputāts var balsot pēc sirds patikas, bet tieši otrādi - mūsu politikāņu Saeimā tas parasti nozīmē, ka tiek balsots pēc iepriekšēja uzstādījuma.
Dienu pirms Saeimas balsojuma TP priekšsēdētājs Andris Šķēle informēja, ka ticies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un uzrunājis viņu par iespēju atbalstīt Muižnieces kandidatūru.
Par Muižnieci 2010.gada 20.maijā tika nodotas 52 balsis. Otra šā amata pretendente, "Vienotības" izvirzītā ST padomniece Silvija Meijere, saņēma 28 deputātu balsis. Pret Muižnieci nobalsoja 41, bet pret Meijeri - 65 deputāti.
TP, LPP/LC un ZZS iepriekšējā Saeimā kopā bija 51 balss.
Solīja būt godīga un taisnīga
Atgādināsim, ka pirms pērnā gada Saeimas balsojuma par Muižnieces ievēlēšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā, Tautas partijas virzītā deputāte
Vineta Muižniece deputātiem apliecināja, ka atbilst ST likumā noteiktajām prasībām - ir Latvijas pilsone, vecākas par 40 gadiem, ar nevainojamu reputāciju, vismaz desmit gadu stāžu juridiskajā specialitātē un iegūtu vismaz maģistra grādu.
Bijusī Saeimas deputāte un Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, Valsts prezidentam Valdim Zatleram svinīgā ceremonijā nododot Satversmes tiesas (ST) tiesneša zvērestu, tradicionāli solīja būt godīga un taisnīga, vienmēr censties noskaidrot taisnību un nekad nenodot to.
Prezidents, pieņemot Muižnieces zvērestu 2010.gada vasarā, vēlēja viņai iekļauties ST kolektīvā un vienmēr pildīt doto solījumu - censties noskaidrot taisnību un nekad nenodot to. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka ST ir īpaša institūcija un viena no tām, kura iemantojusi lielu sabiedrības uzticību. "Tā tas bijis līdz šim, un tā tam jābūt turpmāk," sacīja Zatlers, minot, ka katrs jauns ST tiesnesis piedalās arī tiesas reputācijas veidošanā.
