Dzīvība tiešām varētu būt nākusi no Visuma

FOTO: AP/Scanpix

Zinātnieki, kuri savās laboratorijās ir iemācījušies simulēt dziļa kosmosa apstākļus, sākuši ticēt versijai, ka pirmos dzīvības aizmetņus uz Zemes atgādājušas komētas.

Pētnieki atklājuši, ka uz starpzvaigžņu telpā lidojošiem ledainiem putekļu graudiem var veidoties sarežģītie dzīvo organismu pamatelementi. Pēc komētu sadursmes ar Zemi no šīm bāzes molekulām savukārt var veidoties jau krietni vien sarežģītākas olbaltumvielas un cukuri, kas nepieciešami dzīvībai, vēsta Dailymai.co.uk.

Kalifornijas universitātes (Berkeleja) un Havaju universitātes (Manoa) zinātnieki ir pierādījuši, ka dziļi kosmosā var veidoties dipeptīdi jeb saistītu aminoskābju pāri, kas ir kopīgi itin visām dzīvajām radībām.

Zinātnieki tādējādi uzskata, ka dipeptīdus uz Zemes var būt nogādājušas komētas vai asteroīdi, tā nostrādājot par katalizatoru polipeptīdu jeb proteīnu, fermentu, vēl sarežģītāku cukura molekulu tapšanai un līdz ar to arī dzīvības tapšanai.

«Ir fascinējoši uzskatīt, ka bioķīmiskie būvniecības klucīši, no kuriem radās dzīvība uz Zemes, radās kosmosā,» saka Kalifornijas universitātes ķīmiķis Ričards Matīss.

Var atzīmēt, ka pamata organiskās molekulas, piemēram, aminoskābes meteorītos atklātas jau iepriekš, taču sarežģītākas molekulas zinātniekiem no kosmosa nākušos objektos līdz šim atrast nav izdevies. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ tiek uzskatīts, ka dzīvības pirmsākumi tās pašreizējā formā meklējami agrīnajos okeānos.

Vakuuma kamerā, kas atdzesēta līdz ekstrēmiem 10 grādiem pēc Kelvina (-263 grādi pēc Celsija), zinātnieki mākslīgu komētu, kas sastāv no oglekļa dioksīda, amonjaka un dažādiem ogļhidrātiem, simulējot kosmisko starojumu, bombardēja ar augsti lādētiem elektroniem un secināja, ka ķīmiskās vielas reaģē, radot sarežģītus savienojumus, tai skaitā arī dipeptīdus.

Uz augšu