Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/10167160t1h84be.jpg)
Valdība pirmdien ārkārtas sēdē lems par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas vienības nosaukuma atveides latviešu valodā atcelšanu. Ja to neizdarīs, tas var būtiski apdraudēt pozitīva Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšanu par tiesiskās konverģences nodrošināšanu un eiro ieviešanu Latvijā, skaidro Finanšu ministrija.
Minētais var būtiski ietekmēt Eiropas Komisijas lēmumu attiecībā uz Latvijas pievienošanos eirozonai.
Ministrijā norāda, ka no 2012.gada septembra Latvija ir vienlaicīgi izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus, kā arī Latvija ir apstiprinājusi pārējos tiesību aktus tiesiskās konverģences nodrošināšanai, tāpēc
patlaban ir īstais brīdis, lai lūgtu ārpuskārtas konverģences novērtējumu Latvijai.
Tomēr pirms tam nepieciešams atzīt valdības noteikumus par eiro nosaukuma atveidi latviešu valodā par spēku zaudējušiem, jo iepriekš Latvijai jau vairākkārt konverģences ziņojumos
ticis norādīts, ka šie noteikumi jāatceļ un ka minētajos noteikumos ietverto jautājumu jau nosaka regula.
Noteikumi par ES vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā tika pieņemti 2005.gadā. Tie paredz, ka ES vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams vīriešu dzimtes nelokāmajā formā «eiro» un ka tiesību aktos lietojams ES vienotās valūtas vienības nosaukums «euro», vārdu «euro» rakstot slīprakstā.
Kā ziņots, pēc pievienošanās eirozonai ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā Latvijā tiks lietots termins «eiro», valūtas nosaukumu atveidojot kā «euro» tikai tehniska rakstura tekstos.
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš iepriekš norādījis, ka
visām ES dalībvalstīm tika noteikts vienotās valūtas vienību rakstīt kā «euro», nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību
atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība ikdienā jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu eiro, kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem,
Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli.
Proti, balstoties uz Lietuvas un citu ES jauno dalībvalstu pieredzi, tehniska rakstura tekstos - tiesību aktos, finanšu dokumentos - vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā «euro», to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā. Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins «eiro».
Kā ziņots, pirmdien notiks ārkārtas valdības sēde, kurā tiks izskatīts jautājums par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, lai izvērtētu Latvijas gatavību dalībai eirozonā. Pēc sēdes plkst.11.30 Ministru kabinetā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics parakstīs vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu.