Par jauno SAB direktoru virza bijušo ģenerālprokuroru Maizīti (98)

Par SAB direktora apstiprināšanu būs jālemj Saeimai

Pašlaik Maizītis pilda Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra pienākumus. Maizītis ieguvis augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē un pašlaik studē doktorantūrā.

Opozīcijas partijas vēl vērtēs Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatam virzītā Jāņa Maizīša kandidatūru, tomēr sākotnēji būtiski iebildumi par šo pretendentu netiek pausti.

Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis aģentūrai LETA sacīja, ka partija vērtēs šo kandidatūru, tomēr pirms diskusijām un šī jautājuma izvērtēšanas Augulis sīkāk šo jautājumu komentēt nevēlējās.

Arī politiskās apvienības «Saskaņas centrs» (SC) frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka frakcija lems par šo jautājumu. Urbanovičs arī norādīja, ka ir dažādi viedokļi par to, kā Maizītis vadīja prokuratūru. Vienlaikus SC frakcijas vadītājam neesot šaubu, ka Maizītis būšot «korekts likuma burta un gara sekotājs».

Maizītis izvirzīšanu uztver kā smagu pienākumu

Maizītis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Panorāma» norādīja, ka pirmais par SAB direktora amata kandidatūru viņu uzrunājis Latvijas prezidents Andris Bērziņš. «Tas jau bija kādu labu laiku atpakaļ.

Valsts prezidents bija pirmais, kas uzrunāja par šādu iespēju.

Tas bija ilgu pārdomu rezultāts, lai vispār piekristu šādai kandidēšanai,» sacīja SAB direktora amata kandidāts.

Atbildot uz jautājumu, kāda bijusi viņa motivācija piekrist šādam piedāvājumam, Maizītis paskaidroja, ka jau līdzšinējā profesionālajā darbībā veicis SAB funkcijām līdzīgus pienākumus. «Visa mana iepriekšējā profesionālā darbība - gan izmeklēšana, gan prokuratūra, gan ģenerālprokurora amats, tai skaitā tie pienākumi, kurus es pildu pašreiz Valsts prezidenta Kancelejā - ir tieši saistīti lielākā vai mazākā mērā ar šīs iestādēs [SAB] atsevišķām funkcijām. Visu laiku esmu centies savu darbu darīt profesionāli,» viņš atzīmēja.

Vienlaikus SAB direktora amata kandidāts atzina, ka pagaidām ir pāragri prognozēt, vai gūs Saeimas deputātu atbalstu. «Vispirms ir izšķiršanās kandidēt vai nekandidēt uz šādu amatu. Tas, pirmkārt, ir pietiekami atbildīgs un nopietns, un ne tik vienkārši paveicams. Es spēru šādu soli, un tālākais ir Saeimas deputātu rokās. Valsts prezidenta vadītā Nacionālā drošības padome ir atbalstījusi šādu soli, tālākais būs Saeimas deputātu ziņā,» sacīja Maizītis.

Savukārt, vaicāts, vai viņa vadībā SAB darbība varētu kļūt sabiedrībai atklātāka, viņš uzsvēra, ka

sabiedrībai ir jārēķinās, ka pilnīga atklātība SAB darbā nav iespējama.

«Pie visiem variantiem sabiedrībai tomēr ir jārēķinās, ka tā ir valsts drošības iestāde un pilnīga atklātība ir vispār neiespējama. Protams, var diskutēt, cik lielā mērā un kā skaidrot SAB lēmumus, kas varbūt skar sabiedrības intereses - cik precīzi tos pateikt tā, lai netraucētu tam darbam, kas ir jāveic šai drošības iestādei, bet lai sabiedrība līdzsvaroti saprastu, kādēļ tas vai cits lēmums bijis aktuāls vai kādēļ tas ir pieņemts. Noteikti var diskutēt, cik lielā mērā tas tiek darīts publiski zināms. Bet vienmēr būs tas, ka šādas drošības iestādes darbs nav pamatā sabiedrībai plaši pieejams informācijas ziņā,» teica SAB direktora amata kandidāts.

Par savu vīziju SAB darbībai Maizītis šobrīd nevēlas publiski runāt. «Tas ir specdienests, un publiski nekad par nevienu specdienestu aktivitātēm un vīzijām netiek runāts. Man ir atsevišķas lietas, piemēram, saistībā ar to kā nedaudz precīzāk izskaidrot tām personām, kurām atteiktas pielaides valsts noslēpumam,» uzsvēra Maizītis.

Portāla «pietiek.com» februārī rīcībā nonākušais saraksts ar potenciālajiem kandidātiem liecina, ka pēc pirmās atsijāšanas tādu ir pieci. Portālā vienlaicīgi norādīts, ka izsijāto kandidātu loks, sākoties apspriešanai koalīcijā un Nacionālajā drošības padomē, vēl var mainīties un pašlaik koalīcijas partijas ir ļoti tālu no vienošanās par kopīgu atbalstu kādam no kandidātiem.

Portāla «pietiek.com» rīcībā ir informācija, ka kandidātu loks sašaurinājies līdz pieciem - tas ir par Latvijas militāro pārstāvi NATO nule ieceltais armijas ģenerālis Andis Dilāns, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Gints Apals, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis, bijušais ģenerālprokurors, tagad Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Maizītis un bijušais Latvijas vēstnieks ASV, tagad Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andrejs Pildegovičs.

Kažociņa pilnvaras beigsies

Jau vēstīts, ka līdzšinējam SAB direktoram Jānim Kažociņam 2013.gada maijā beidzas pilnvaras un viņš paziņojis, ka nekandidēs uz vēl vienu termiņu šajā amatā. Kažociņš SAB vada no 2003.gada.

SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma.

Pašreizējais SAB direktors Jānis Kažociņš biroju vada kopš 2003.gada 2.maija. Augstajā amatā viņš tika apstiprināts divus termiņus pēc kārtas. Šā gada 2.maijā Kažociņam beigsies pilnvaru termiņš, bet trešo reizi viņš uz šo amatu nolēmis nekandidēt.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis 1984.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti. No 1991. līdz 1994.gadam Maizītis strādāja par izmeklētāju Cēsu rajona prokuratūrā. 1994.gada viņš kļuva par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

Maizīti Saeima apstiprināja ģenerālprokurora amatā divus termiņus pēc kārtas, līdz ar to viņš bija ģenerālprokurors desmit gadus - no 2000. līdz 2010.gadam. Maizīti virzīja par ģenerālprokuroru arī uz trešo termiņu, taču Saeima viņu skandalozi slēgtā balsojumā izgāza, lai arī publiski vairums politiķu solīja atbalstu.

Pēc ģenerālprokurora amata atstāšanas 2011.gada jūlijā Maizītis piekrita kļūt par Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Kopš 2009.gada Maizītis ir LU Juridiskās fakultātes doktorants. Viņa promocijas darbs ir par to, kā vienkāršot kriminālprocesu attiecībā uz atsevišķiem noziegumu veidiem, tostarp masu nekārtībām.