Koncertu rīkotāji: Rīgā ir nepieciešams liels mūzikas klubs (72)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Valērija Vorobjova

Atdzīvotos pašmāju koncertdzīve, celtos mūziķu profesionalitāte un mūzikas cienītāji būtu daudz priecīgāki – šādi būtu galvenie ieguvumi, ja Rīgā tiktu atvērts jauns vidēja lieluma klubs, kura ietilpība būtu vismaz tūkstotis cilvēku. Kamēr galvaspilsētā šāda iecere ir domu līmenī, Tallinā šāda izklaides vieta darbojas jau gandrīz divus gadus un tāpēc koncerti, kas teorētiski varētu notikt arī Latvijā, šāda kluba neesamības dēļ iet gar degunu.

Runas par vidēja lieluma mūzikas un izklaides vietas atvēršanu Rīgā paklusām izskanējušas jau sen, bet pēdējā laika tendences pašmāju mūzikā arvien skaļāk apliecina, ka šāda kluba atvēršana būtu nepieciešama.

Pirmkārt, koncertu rīkotāji vairs neriskē aicināt pasaules mēroga zvaigznes uz Rīgu ar pārliecību, ka "Arēna" tiks piepildīta jebkurā gadījumā, un, kā sarunā ar TVNET apstiprina mūzikas festivāla "Positivus" organizators Ģirts Majors, daudz vienkāršāk un lētāk būtu aicināt vidējā mēroga grupas. To kvalitāte neatpaliek no "Arēnas" zvaigznēm un muzikālā ziņā tās ir pat interesantākas. Otrkārt, arvien jauni izpildītāji uzdrīkstējušies to, ko parasti dara Rīgu apmeklējošie ārzemju mūziķi, – rīkot koncertus uz lielākām skatuvēm ierasto šauro klubiņu un pagrabiņu vietā. Turklāt Gustavo, "Instrumentu", kā arī "Goran Gora and The Yrs" piemērs apliecina, ka arī pašmāju izpildītāji var sarīkot labas uzstāšanās un ir interesanti pašmāju auditorijai, kurā pārsvarā dominē uzskats, ka "pie mums jau nekā laba nav".

"Rīgas lieluma pilsētā tādai "Sapņu fabrikai" būtu jāstrādā, minimums, trīs dienas nedēļā,"

sarunā ar TVNET teic Dace Volfa, mūziķa Goran Gora menedžere. Savukārt, kā uzskata Ģirts Majors, šādam klubam jāspēj uzņemt vismaz 1000 cilvēku, pretējā gadījumā "biļešu cenas vienkārši paliktu neinteresantas". Turklāt svarīgs ir arī vizuālais faktors un tas, lai vietas estētika spētu izdabāt kā hiphopa, tā arī smagāka žanra mūzikas cienītāju gaumei. "Mums ir glauni naktsklubi, taču tajos nekad nevar uztaisīt indie vai rokkoncertu, jo tas cilvēkiem vienkārši neliksies stilīgi," to, kas notiek apmeklētāja domās, definē "Positivus" festivāla organizators.

Pēdējais no pašmāju mūziķiem, kas uzdrīkstējies rīkot lielāka mēroga koncertu, janvāra beigās bija Goran Gora ar pavadošo grupu "The Yrs"
Pēdējais no pašmāju mūziķiem, kas uzdrīkstējies rīkot lielāka mēroga koncertu, janvāra beigās bija Goran Gora ar pavadošo grupu "The Yrs" Foto: Mārtiņš Otto

Kamēr Rīgā šāda iecere ir vēl tikai idejas līmenī, Tallinā jau nepilnus divus gadus pilnā sparā darbojas 1300 cilvēkus uzņemt spējīgais "Rock Cafe". Klubs 2011. gadu sācis ar šiem platuma grādiem neraksturīgu vērienu – janvārī tur uzstājās aktuālais britu elektroniskās mūzikas duets "Hurts", martā Igaunijas galvaspilsētā koncertēs austrāliešu elektro-disko trio "Cut Copy", bet aprīlī Londonas rokgrupa "White Lies". Visi pavisam nesen izdevuši albumus un atrodas savā slavas zenītā, ko vis nevarētu sacīt par mūziķiem, kas aicināti uz "Arēnu Rīga".

Šādiem izpildītājiem nebūtu problēmu izmest nelielu līkumu, sniedzot koncertu arī Rīgas publikai, taču, kā ir pārliecināts Ģirts Majors, galvenais kavēklis ir tieši kluba neesamība.

Atsevišķu koncertu rīkošana ir dārgāka, jo uz to norises vietu nepieciešams nogādāt aparatūru, gaismas, norīkot apsardzi, garderobi un bāru, kā arī apmierināt citas mūziķu nepieciešamības.

"Pāris tūkstoši latu," šīs izmaksas uz nesen notikušo "Goran Gora and The Years" koncertu ieskicē Dace Volfa. Lai arī skaitlis nešķiet liels un koncerta rīkošana nav radījusi mīnusus, par peļņu runāt būtu pārspīlēti un ārzemju izpildītāja uzstāšanās šajos pašos apstākļos, visticamāk, nestu tikai zaudējumus. Jautāta, vai arī turpmāk ir gatava uzņemties risku un organizēt lielāka mēroga uzstāšanās, viņa atbild apstiprinoši.

Patlaban, aicinot uz Rīgu vidēja mēroga ārvalstu mūziķus, koncertu organizatoriem nākas meklēt citas vietas. "We Have Band" koncerta (attēlā) gadījumā tā bija dizaina fabrika "D.Fab" ar visai slikto akustiku
Patlaban, aicinot uz Rīgu vidēja mēroga ārvalstu mūziķus, koncertu organizatoriem nākas meklēt citas vietas. "We Have Band" koncerta (attēlā) gadījumā tā bija dizaina fabrika "D.Fab" ar visai slikto akustiku Foto: Valerija Vorobjova

"Rīkojot [koncertus] tajās izklaides vietās, kuras mums ir, biļešu cena jaunajām grupām "uzaugtu" tāda pati, kāda tā ir lielajos "Arēnas" koncertos – aptuveni 20 latu. Ja ir klubs ar tehnisko nodrošinājumu, koncerta rīkotājiem ir vieglāk, un beigās tas atsaucas arī uz biļešu cenām," stāsta Ģirts Majors. Pēc viņa novērojumiem, iedzīvotāju pirktspējā joprojām izjūtamas ekonomiskās krīzes sekas, un "Arēnas Rīga" tipa koncertus viņa pārstāvētā aģentūra "Positivus Music" šobrīd pavisam noteikti nevarot atļauties organizēt. "Mazākie koncerti notiku regulārāk un būtu pieejamāki, līdz ar to koncertdzīve kļūtu daudz aktīvāka."

"Tāpat tas dotu vietu arī mūsu pašu grupām, un katra šāda vieta, kas nāktu klāt, veicinātu pašmāju mūziķu profesionalitāti,"

turpina "Positivus" organizētājs. "Ir forši šad un tad uzspēlēt klubiņos un pagrabiņos, bet uz lielas skatuves ir cits baudījums un pieredze, kuru nevar dabūt nevienā mēģinājumu telpā," teic Dace Volfa, taču piebilst: "Var jau sacīt – mums tādu klubu vajag, mēs to gribam un apmeklēsim, bet vai pēc atvēršanas tas tā notiks – to gan ir grūti pateikt..."

Komentāri (72)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu