Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina, ka dzimstība Latvijā turpina strauji samazināties. Pērn piedzimuši par 11% mazāk bērnu nekā 2009.gadā. Lai gan demogrāfijas ziņā valsts sākusi balansēt uz tā sauktās sarkanās līnijas, Labklājības ministrijā nedomā sākt dzimstību veicinošu propagandu nācijas izdzīvošanas vārdā, informēja LNT ziņas.
Dzimstības rādītāji sāk balansēt uz "sarkanās līnijas" (446)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumi liecina, ka labvēlīgos apstākļos vēlamo bērnu skaits ģimenē ir 2,48. Tas būtu vairāk nekā pietiekami, lai nācija atjaunotos. Tomēr jaunākā statistika atklāj, ka pērn dzimstības kritums bijis straujāks nekā 2009.gadā.
Vecāki neesot egoisti
Pērn piedzimuši par 2457 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš, līdz ar to dzimstības koeficients noslīdējis jau līdz 1,15 bērniem ģimenē. Demogrāfe Pārsla Eglīte LNT ziņām teica, ka par šiem skaitļiem neesot ko šausmināties, jo tie norādot nevis uz vecāku egoismu, bet gan atbildību un domām par iespējām savus bērnus uzturēt.
„Mēs jau varam salīdzināt, teiksim, ar veciem laikiem, bet tur ir tā starpība - tad lielākā daļa cilvēku dzīvoja laukos, uz vietas sastrādāja un darbojās naturālā saimniecība, un varēja kaut kā vilkt tos bērnus, jo tie bērni vairāk noder. 19.gadsimtā no sešu gadu vecuma bērni sāka iet ganos, tagad mūsdienās viņš ir tāds liekēdis līdz mācību beigām,” skaidroja Eglīte.
Pēc Eglītes domām, diez vai vecāki tikai pienākuma pēc Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanas vārdā būšot gatavi radīt vairākus pēcnācējus. Savukārt Labklājības ministrijas pārstāve Līvija Liepiņa raidījumam izteicās, ka patiesībā tas būtu pat valstiski neatbildīgi šajā situācijā nodarboties ar propagandu dzimstības veicināšanai.
Auklīšu dienestam trūkst naudas
Labklājības ministrijā norādīja uz to, ka tai esot daudzas idejas, kā atbalstīt ģimenes, lai tās izšķirtos par mazuļiem. Šo ideju vidū esot doma par pašvaldības auklīšu dienestu veidošanu, taču idejas realizāciju kavējot finanšu trūkums. „Visas šīs iniciatīvas prasa papildu finanšu līdzekļus, un tajā situācijā, kurā mēs esam, kā saka, neviens to neatbalstīs, ja vien tā nebūs politiska izšķiršanās par to, kas ir galu galā mūsu prioritātes,” uzskata Liepiņa.
Liepiņa arīdzan LNT ziņām pauda viedokli, ka Latvijas nācija balansējot uz izdzīvošanas līnijas, kas no rozā toņa kļūst arvien sarkanāka. Pirmo bērniņu Latvijā sievietes dzemdējot vidēji 25 gadu vecumā. Tādēļ demogrāfiem ir cerības, ka dzimstības rādītājus nedaudz varētu uzlabot lielais skaits pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās dzimušo sieviešu.