1.februārī stājusies spēkā likuma norma, kas esošā budžeta ietvaros atļauj naudas balvas izmaksu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā valsts pārvaldē strādājošajiem, piemēram, "saistībā ar iestādei svarīgu notikumu".
Valsts iestādēs varēs izmaksāt naudas balvas (261)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parlaments atbalsta
Pērnā gada nogalē Saeimas pieņemtās izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka ir
iespējams "izmaksāt naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar darbiniekam vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu notikumu
(sasniegumu), ņemot vērā darbinieka ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā".
Premjera birojā atzina, ka šādas normas iekļaušana normatīvos pērn bijis Latvijas pašvaldību savienības ierosinājums, kuru parlaments atbalstījis.
Saeimas pieņemtais likums nosaka, ka valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt vairākus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus.
Piemēram, darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām, vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā saistībā ar bērna skolas gaitu sākšanu 1.-4.klasē, ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas saistībā ar stāšanos laulībā, kā arī vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, darbiniekam vai tā bērnam absolvējot izglītības iestādi.
Tāpat paredzēta iepriekš minētā iespēja izmaksāt naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu kolektīvo pasākumu nodrošināšana, uzdodot Ministru kabinetam noteikt šādu pasākumu organizēšanas kārtību un to finansēšanas ierobežojumus.
Atļauta arī finanšu motivācija
Naudas balvas izmaksa iestādei svarīga notikuma gadījumā nav vienīgā papildu motivēšanas iespēja, kas ir spēkā no šā gada. Jau ziņots, ka
valdība pērn nolēma, ka šogad valsts pārvaldē atkal tiks atļauta darbinieku finanšu motivācija un iespēja saņemt papildu 30% piemaksu pie algas,
ja tas ir iespējams iestādes esošā algu fonda ietvaros.
Likuma izmaiņas paredz, ka 2011.gadā valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu var darbiniekam noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30% apmērā no mēnešalgas. Amatpersonu (darbinieku) skaits, kurām varēs noteikt piemaksu, nedrīkstēs pārsniegt 10% no kopējā darbinieku skaita.
Varēs atkal rīkot kolektīvos pasākumus
Valsts pārvaldes iestādēs šogad atkal varēs rīkot kolektīvos atpūtas pasākumus darbiniekiem.
Izskatīšanai 3.februāra valsts sekretāru sanāksmē jau pieteikts Valsts kancelejas sagatavots noteikumu projekts par valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtību un finansēšanas ierobežojumiem. Premjers gan uzsver, ka šādi noteikumi ir vajadzīgi, lai ieviestu kārtību un nepieļautu nelietderīgu līdzekļu tērēšanu.
Jau ziņots, ka 2008.gada novembrī toreizējais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) izdeva rīkojumu un aizliedza atpūtas pasākumu rīkošanu, to pamatojot ar 2008.gada valsts budžeta ieņēmumu izpildes pasliktināšanos.
Kā valsts sekretāru sanāksmē iesniegtajos dokumentos skaidro Valsts kanceleja, pērn pieņemtais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums noteic, ka no 2011.gada 1.marta valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros darbiniekiem var paredzēt papildu atlīdzību darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai.
Pašlaik valsts pārvaldē nepastāv vienota kārtība, kādā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana.
Būs visai grūti pierādīt
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzsvēris, ka šie noteikumi gan ir tikai stingras un vienotas kārtības iedibināšanai valsts un pašvaldību institūcijās, lai neatkārtotos iepriekš pieredzētie gadījumi ar nelietderīgiem tēriņiem un valsts pārvaldē turpmāk būtu noteikta vienota regulējošā kārtība.
Premjers arī norādījis, ka pie šī brīža budžeta konsolidācijas un ministriju teiktā, ka izdevumi ir samazināti līdz kritiskai robežai, būtu visai grūti pierādīt, ka pēkšņi ir atradusies lieka nauda kolektīviem pasākumiem.
Šo noteikumu apstiprināšana negarantēs iespējas tūlītējai pasākumu rīkošanai 2011.gadā, jo visi institūciju budžeti šim gadam ir apstiprināti un tajos budžeta līdzekļi šādiem mērķiem nav paredzēti.
Izstrādāto noteikumu projekts arī nav pamats institūcijām papildu finansējuma pieprasīšanai.