Blonskis: jārod iespēja grēkāžus atbrīvot no darba policijā (48)

Demokrātija un liberālisms neļauj ieviest kārtību policijā

"Jāsaprot, ka policijas dienestā ir stingrākas prasības, tamdēļ ir brīv atlaist darbiniekus, kuri zaudējuši uzticību," uzsver Blonskis un piebilst, ka pašlaik šo procesu apgrūtina "tā sauktā demokrātija, liberālisms, personas datu aizsardzība".

"Agrāk patiešām, - ja man kā priekšniekam milicis vai policists likās aizdomīgs, spējīgs pastrādāt tādu vai citādu pārkāpumu, tad ceremonēties nemēdza. Pasauca un pateica - sveiki, no rītdienas esi atbrīvots no darba," skaidro Blonskis un piebilst, ka bieži vien ar to pieticis, lai no negodprātīgiem darbiniekiem atbrīvotu ne tikai miliciju, bet arī nomenklatūru.

Pēc ģenerāļa teiktā, tagad visspēcīgas ir cilvēka, darbinieka tiesības. "Var iet, kur grib, un runāt, ko grib, bet tiesības izdarīt noziegumus – tādu gan nav. Policistiem papildus ir liegts pārkāpt reglamentu un disciplīnu. Tad pret viņiem var sākt kaut ko piemērot," norāda Blonskis.

Agrāk policistus ar sludinājumiem avīzēs nemeklēja

Viņš norāda, ka kopš 90.gadiem disciplīna, atbildība policijā ir pasliktinājusies. "Agrāk policistus ar sludinājumiem avīzē nemeklēja. Gāja, meklēja, skatījās tādus cilvēkus, kādus vajag. .. Pirmā prasība, ka galva uz pleciem, attīstīta domāšana un ka godīgs," atceras ģenerālis un piebilst, ka tagad nav zināms, kā darbā tika pieņemti Jēkabpils apšaudē iesaistītie policisti.

Viņš norāda, ka vadītājam bieži vien ir grūti noteikt, uz ko spējīgs padotais. "Ja tas policists normāli uzvedas un dienē, ja labi izskatās priekšniecības acīs un par slepenajiem nodomiem prot turēt muti, tad neviens komandieris taču galvā viņam nevar ielīst," uzskata Blonskis.

Ģenerālis stāsta, ka savulaik, strādājot milicijā un sastopoties ar iespaidīgākiem pārkāpumiem vai tādiem, kas atkārtojas, iekšējās drošības darbinieki rakstīja cirkulārus, izsūtīja pārvaldēm, brīdināja par riskiem, lūdzot ņemt vērā un vērst uzmanību, un tad policiju priekšnieki kaut kā reaģēja vai "pieņēma zināšanai" apkārtrakstu.

"Nezinu, kā notiek mūsdienās, bet tas ir skaidrs, ka nav tik vienkārši atlaist pat krietni aizdomās turamo cilvēku, jo viņš var iet uz tiesu un sūdzēt, ka atbrīvots bez pamata," norāda Blonskis.

Viņaprāt, pašlaik policijā lielo ierindnieku pulku neviens neuzrauga, līdz ar to nepamana, ka kādam rodas šaubīgas intereses, tad ir tāds rezultāts, kāds ir.

Par policistiem kļūst trīs dažādu iemeslu dēļ

Blonskis uzskata, ka pašlaik policijā nokļūst trīs cilvēku kategorijas: pirmie ir profesijas patrioti, fanātiķi, kuri gatavi strādāt par pusvelti, bet pienākumu pildīs, kārtību uzturēs. Otra "šķira" ir karjeristi, - arī 99% godīgu cilvēku, kuriem patīk doties augšup pa pakāpieniem un vara diezgan mīļa lieta. Jo augstākā amatā, jo lielāka vara. Trešie, pēc Blonska domām, iet speciāli pēc varas, ko dod formas tērps, līdz pat tam, lai to ļaunprātīgi izmantotu nozieguma veikšanai. "Ko nedod ar labu, to var izraut ar varu, lietojot ieroci, mundieri, uzplečus. Tādi cilvēki dienestā ir ļoti minimālā skaitā, taču viņi ir! Tādi droši vien gadījās arī "Alfa" vienībā," pieļauj ģenerālis.

Blonskis uzskata, ka pēc traģiskās apšaudes Jēkabpilī iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (V) nebija jāatkāpjas no amata, jo iekšlietu ministrs pēc likuma nav atbildīgs par policijas darbu.

"Viņam pienākumu lokā ir tikai pārraudzība. Viņš nedrīkst komandēt, iejaukties darbā, pieņemt strādāt vai atbrīvot zemākstāvošos policistus, atskaitot Valsts policijas priekšnieku, kuru apstiprina valdībā. Jēkabpils notikumi sakrita ar šīs amatpersonas apstiprināšanu darbā ar dažu dienu atstarpi. Mūrniece uzņēmās uz sevi zināmas funkcijas, jo policijas priekšnieks ir jauns puisis, kurš par daudz ko vēl nav lietas kursā. Bet atlaist, atstādināt, atcelt - tas viss [Valsts policijas priekšniekam Artim] Velšam jādara," skaidro Blonski un piebilst, ka "neba Mūrniecei ir jāizlemj, ko norīkot par reģiona policijas priekšnieku, neba viņai ir tiesības komandēt ar mauzeri. Jūs taču redzējāt, kāda situācija izveidojās Tukuma policijā, kad vietējie priekšnieki atbrīvoja no darba abus brāļus. Toreiz tiesa attaisnoja, jo nepareizi atlaisti, atjaunojami darbā. Tas turklāt vēl noticis ar arodbiedrību ziņu un atbalstu."