Ārlietu ministrija (ĀM) nesniegs informāciju par sarakstu, kādi īpašumi ebreju kopienai ir jāatdod, jo restitūcijas lieta ir sarunu procesā un vienošanās vēl nav panākta, sacīja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.
ĀM nesniedz informāciju ar ebrejiem atdodamajiem īpašumiem (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas ir orientējošs materiāls, kurā vēl var tikt izdarītas izmaiņas," uzsvēra Sīlis, aicinot pēc informācijas vērsties parlamentā, kur šis jautājums tika skatīts 2006.gadā.
2006.gada valdības iesniegtajā likumprojektā "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai", kurš parlamentā tā arī netika pieņemts, bija paredzēts ebreju kopienai piešķirt kompensāciju 31 959 870 latus, liecina informācija Saeimas mājaslapā.
Ar šo naudu bija paredzēts kompensēt 282 īpašumus, kuri izvietoti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Kuldīgā, Piltenē, Talsos, Sabilē, Tukumā, Kandavā, Saldū, Cēsīs, Rūjienā, Jaunjelgavā, Preiļos, Dagdā, Krāslavā, Līvānos, Pļaviņās, Viļānos, Subatē, Varakļānos, Aknīstē, Ludzā, Aizputē, Bauskā, kā arī tā laika Liepājas rajonā, Rēzeknes rajonā un Kaunatas pagastā.
Likumprojektā bija plānots ebreju kopienai īpašumā bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.
LETA jau ziņoja, ka 25.janvārī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka ebreju kopienai ir jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.
"Cik man zināms, mēs nerunājām par naudas summu, bet to, kas viņiem ir piederējis," sacīja Deividsons, uzsverot, ka tā ir atšķirība no pirms vairākiem gadiem Latvijas parlamentā skatītā likumprojekta. Viņš pieļāva, ka jautājumu, ko darīt ar pašlaik aizņemtajiem īpašumiem, būs jārisina likumdošanas ceļā, jo ir veidi, kā veikt restitūciju vai pasākumus, lai šīs ēkas varētu izmantot.
"Es esmu vienkāršs amerikānis, kura valstī ir princips, ka, ja tev atņem īpašumu, tev ir tiesības to atgūt. Informējiet mani, ja Latvijā ir citāda juridiskā sistēma," sacīja ASV sūtnis, uzsverot, ka arī citām grupām, piemēram, dažādām kristiešu konfesijām, ir jābūt tiesībām atgūt savus īpašumus.
Viņš uzsvēra diskusijas sākšanas nozīmīgumu, jo holokausta kontekstā tas ir vēl nenokārtots jautājums, kura atrisināšana uzlabos Latvijas tēlu un reputāciju.
"Jūsu valsts nav vienīgā ar šādu situāciju," sacīja sūtnis, norādot, ka šis ir aktuāls jautājums arī Lietuvā un visā Centrāleiropā.
Deividsons norādīja, ka nav Latvijā ieradies, lai diktētu, kas ir jāpieņem, vai lai nosauktu konkrētus skaitļus vai kompensācijas apjomu, - viņš arī nezinot, par cik daudziem īpašumiem ir runa.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) tajā pašā dienā pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka notiek dialogs ar ebreju kopienu, tomēr svarīgi esot nodalīt iespējamo īpašumu kompensāciju no valsts budžeta maksājumiem, par kuriem esošajā situācijā nevarot būt runa.
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V) piebilda, ka kompensācijas tiek prasītas par vairākiem īpašumiem Latvijā, kuriem nav juridiski tiesiskas pārmantojamības, - ebreju organizācijas, kam piederējuši šie īpašumi, ir likvidētas, cilvēki ir gājuši bojā.
Ņemot vērā demokrātijas un tiesiskuma principu, patiesība ir kaut kur pa vidu - "soli pa solim ir jāpēta situācija, tad var saprast, kas īsti ar katru konkrēto īpašumu ir", uzskata Kristovskis un piebilst, ka šādi paši kompensāciju principi būtu jāattiecina uz visu nāciju cietušajiem.
"Ebreju organizācijas nacistu okupācijas laikā tika iznīcinātas, tāpēc ebreju kopiena nevarēja izmantot restitūciju pieprasīšanas laiku sākuma posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tagad, kad ebreju kopiena ir sevi atjaunojusi, ASV vēlme ir atbalstīt dialogu starp Latvijas valdību un kopienu, lai atrisinātu šos būtiskos jautājumus, kas saskan ar Prāgas pamatnostādnēm, ko pagājušā gada jūnijā atbalstīja Latvija, ASV un 41 cita valsts," skaidroja ASV vēstniecība.
"Pirms nomirst pēdējie holokaustā izdzīvojušie, šie īpašumi noteikti ir jāatdod atpakaļ," uzsvēra ASV vēstniecība, norādot, ka saskaņā ar Prāgas pamatnostādnēm, ja īpašuma atgūšana nav iespējama, piemērots risinājums ir taisnīga kompensācija.
Jau ziņots, ka par likumprojekta nodošanu komisijām 2006.gada nogalē balsoja 12 deputāti, pret - 6, bet atturējās 67. Projekts tika noraidīts bez debatēm.
Likumprojekts paredzēja, ka ebreju kopienai laikā no 2007.gada līdz 2016.gadam tiks piešķirti 31,96 miljoni latu, ik gadu izmaksājot desmito daļu no šīs summas. Turklāt bez atlīdzības ebreju kopienai tiks nodoti vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.
Ja likumprojekts būtu pieņemts, tad atbalsta un nekustamo īpašumu saņēmējs būs Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Likumā bija paredzēts noteikt aizliegumu izmantot valsts sniegto atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, kuras mērķis ir gūt peļņu.
Gandrīz simtprocentīgi ebreju organizāciju īpašumi tika nacionalizēti un konfiscēti jau pirmajā padomju varas gadā (no 1940.gada līdz 1941.gadam), un tā tika pabeigta 1944.gadā un 1945.gadā, atstājot tikai pāris sinagogu ēkas.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko aģentūrai LETA tolaik sacīja, ka "mēs tiecāmies, lai šī likuma pieņemšana neizraisītu spriedzi sabiedrībā un neaizskartu privātpersonu intereses - šāda likuma pieņemšanas gadījumā kopiena savā īpašumā iegūs tikai nelielu skaitu sabiedrisko ēku un objektu".
Naudas izmaksu apjoms esot aprēķināts ļoti pieticīgi, ņemot vērā kadastrālo vērtību 2005.gada beigās, kas ir vairākas reizes mazāka par tirgus vērtību.