Latvijas mūzikas pasaule ir zaudējusi neordināru cilvēku – mūziķi, dzejnieku un aktieri Mārtiņu Freimani. Tuvākie līdzgaitnieki viņu atceras kā radošu personību, ar dullām idejām, reizēm smieklīgu un aizkustinošu. Katram mūziķis paliks atmiņā citādi. Savukārt mūziķu aprindās izjutīs viņa klātbūtnes, pozitīvisma, patiesuma un labsirdības trūkumu, vēstīja LNT raidījums "Tautas balss".
Mūziķi: Mārtiņš bija kā lielais brālis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūziķis Mārtiņš Freimanis aizgāja mūžībā, nesagaidot savu 34.dzimšanas dienu 7.februārī.
Mārtiņš vienmēr bija patiess
Mūzikas ierakstu izdevējs Guntars Račs, daloties atmiņās un pārdomās par Mārtiņu Freimani, sacīja, ka viņš bija cilvēks, kurš varēja patikt un varēja nepatikt.
"Viņš vienmēr bija patiess un runāja to, ko domāja, īpaši neizlikās, un daudzi uzskatīja, ka tas ir viņa lielākais mīnuss, bet tas, es domāju, ir tāds viens no viņa lielākajiem plusiem."
Savukārt mūziķi Valters Frīdenbergs un Kārlis Būmeisters (Kaža) sarunā ar „Tautas balsi” atminējās kopīgi piedzīvoto Eirovīzijas laikā Ukrainā, kuras laikā viesnīcas numuriņā norisinājušās „visforšākās sarunas ar Mārtiņu”, jo tur apkārt nebija interesentu burzmas un fotogrāfu.
Valters sacīja: "Viņš bija pilnīgi lielais brālis, jo arī tajā pašā Ukrainā viņš bija vienīgais, kuru laida visur klāt, lai arī nevienu nekad nav laiduši pie mūziķiem. Viņš bija gandrīz uz skatuves, jau pēdējā, pati pēdējā līnija."
Izlaidumā pārsteidz ar dāvanu
Grupas „PeR” mūziķis Ralfs Eilands norādīja, ka viņš Mārtiņu atcerēšoties kā labsirdīgāko un jautrāko cilvēku, kuru pazinis. Īpaši spilgtā atmiņā Ralfam esot gadījums skolas izlaidumā. Viņaprāt, Mārtiņš par sevi vispār nedomāja, viņš domāja par citiem.
"Mārtiņš man pasniedza puķes, un viņš man ausī iečukstēja: tev pie dežuranta kaut kas ir atstāts! Es nogāju lejā pēc izlaiduma pie skolas dežuranta, un man noliek uz galda aliņu, un klāt zīmīte: iesākumam pietiks. Un Mārtiņš autogrāfu bija atstājis," stāstīja Ralfs.
Mārtiņš palīdzēja jaunajiem mūzikas talantiem
Arī Račs "Tautas balsij" stāstīja, ka Mārtiņš esot dzīvojis kā dzejnieks un nežēlojis sevi nevienu brīdi. „Viņš dalīja sevi citiem, īpaši daudz viņš dalīja jaunajiem - viņam patika producēt, palīdzēt. Jebkurš zināms vai nezināms, nepazīstams varēja pienākt klāt un Mārtiņam pateikt: varbūt tu vari uzrakstīt dziesmu man? Viņš neatteica," atminas Račs.
Ralfs sacīja, ka pēc šova „Zelta talanti” Mārtiņš esot viņam piezvanījis un pateicis, ka ir īstais brīdis, atgādinājis par abu sarunu, un tika pasniegta dziesma „Bums”. Ralfs norādīja:
"Mārtiņš redzēja mūsos tālāku nākotni, ja arī citiem mēs likāmies pārāk lieli prātvēderi un pārāk traki uz skatuves."
Ar Mārtiņa gādību tapa "Putnu balle"
Mūziķis Kaža pauda „Tautas balsij” pārliecību: "Putnu balles tapšana un lielā mērā arī mans turpmākais solo izgājiens - arī viss ir pateicoties īstenībā Mārtiņam, kurš, kā atsevišķas radio stacijas teica, izveidoja grupu, kur bērni no meža dzied par spārniem un vēju."
Arī Valters piekrītoši atzina, ka Mārtiņš bija viens no tiem cilvēkiem, kurš noticēja „Putnu ballei” un viņiem.
Slimnīcā Mārtiņš paudis optimismu
Račs atcerējās kādu telefonsarunu ar Mārtiņu, kad viņš jau bija ievietots ar gripas komplikācijām Latvijas Infektoloģijas centrā. Račs uzsvēra: "Viņš bija optimisma pilns, neskatoties uz to smago stāvokli, kādā viņš jau bija, - optimisma pilns! Nu, mēnesi paslimošu un būšu ārā..."
Mārtiņam bija 33 gadi un tuvojās dzimšanas diena 7.februārī, kas, pēc Rača domām, muzikantam un dzejniekam vispār neesot vecums.
"Tas ir vecums, tas ir laiks, kad tu sāc apzināties sevi, kad tu saproti, ko dari.
Viņš varēja ļoti daudz ko radīt vēl, tas ir tas lielākais zaudējums, tie neradītie darbi," uzskata Račs.
Sacer vārdus 46 sekundēs
Kaža raidījumam stāstīja par kādu tikšanos krogā „Vilki”, kur Mārtiņš mēdza iegriezties. Todien Mārtiņš kaut ko 46 sekundēs uz lapas esot uzrakstījis un aši iedevis Kažam, ar domu – varbūt noder?! "Es paskatījos un pēc pāris mēnešiem izlaidu dziesmu „Slāpes nepāries”, kas tieši arī bija manis komponēta un ar Mārtiņa tekstiem," sacīja Kaža.
Pēc Ralfa domām, Mārtiņš ļoti cilvēkiem esot paticis tāpēc, ka visi klausītāji, var teikt, jau viņu pazina: "Viņš ielika savu dzīvi, sevi dziesmās." Kaža sacīja, ka viņš bija viens no tiem mūziķiem, kura dziesmas visu laiku atskaņoja.
Mārtiņš prata būt tāds, kāds ir
Kaža „Tautas balsij” teica: "Skumst gan tie, kuriem viņš ir pilnīgi vienaldzīgs, gan tie, kurus viņš kaut kādu iemeslu dēļ kaitinājis. Tie radio, kas viņu nav spēlējuši, vienalga - visi skumst, visi ir bēdīgi." Račs atmiņās par Mārtiņa personību piebilda, ka viņš prata būt tāds, kāds viņš ir, un tāds arī aizgāja no šīs pasaules.
Račs teica, ka Mārtiņš ir dzejnieks un tādu viņu arī atcerēsies, un atmiņā paliks skats – Mārtiņš un mazais sunītis...