21. gadsimta bruņinieks pats piešuj pogas (3)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: no personiskā arhīva

Par šādiem prinčiem bērnībā man mamma lasīja pasakas. Bet man par brīnumu arī mūsdienās tādi eksistē. Mans princis vienmēr ir galants, vienmēr atvērs sievietei durvis, pados roku un ik uz soļa izrādīs, cik svarīga viņam esmu.

Mans vīrietis vienmēr spēj saglabāt entuziasmu un mīlestību pret dzīvi, viņš prot sapņot un nezaudē spēkus un cerības mūsu sapņus piepildīt. Ja diena nav izdevusies, viņa smaids un labsirdīgās acis vienmēr spēs nomierināt. Tam visam kā bonuss nāks dejas un dziesmas istabas vidū, lai mani sasmīdinātu.

Mans princis ir patstāvīgs,

viņš pats gludina savus kreklus, viņš piešuj pogas un aizlāpa caurumus,

jo man nepatīk to darīt. Viņš spēj atrast kopīgu valodu ar jebkuru, vai tā ir 70 gadus veca omīte vai divgadīgs bērns, vai kaķis.

Es mīlu savu princi par to, ka viņš piedalās visās manās trakulībās, vai tas ir izbrauciens ar riteņiem stipra lietus laikā uz Jūrmalu, vai arī tas ir lēciens ar gumiju.

Es viņu mīlu par to, ka ļauj

man mājās skaļi klausīties latīņamerikāņu mūziku, lai gan pašam nav tīkama.

Es mīlu viņu par to, ka viņš ir vīrietis visās iespējamās izteiksmēs, kas nebaidās no emociju izpausmēm.

Šā gada februāris mums ir īpašs mēnesis, jo mūsu attiecībām ir gads. Iespējams, tas nav ilgs laiks, bet tas ir pietiekams, lai es varētu apgalvot, ka mans vīrietis ir pasaku bruņinieks. Viņš mani padara par princesi!

Ieva

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu