Vīzija sākās jau bērnībā, kad vēlējos tādu vīrieti sev blakus, aiz kura pleciem spēju noslēpties. Te nu ir stāsts par manu lielisko!!!
Nepamana, ka palaists garām hokejs, - seriāla dēļ...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai man sievietes nestāsta, ka vīrieti neskata pēc cepures, – un kā vēl skata. 1,90 metrus garš, masīvas miesasbūves, ar debesszilām acīm un tik spēcīgām rokām, ka ar vienu roku līdz horizontam aiznestu.
Ticat vai ne, bet mani aiznesa mūsu kāzu dienā.
Lai kopā nodzīvotajos astoņos gados nekas nav mainījies attiecībā uz netīrajām zeķēm, kas katru rītu atrodas zem gultas, netīrais šķīvis pēc vakariņām joprojām atrodas uz galda, nevis izlietnē, un netīrās kurpes koridorā ir nomestas, štrunts par visu – toties mans lieliskais vīrietis vienmēr bērnus ved pie ārsta, vienmēr ar ziediem pārsteidz kāzu gadadienā un dzimšanas dienā, vienmēr ved uz kino, vienmēr austiņā pačukst, ka mīl mani tā, it kā tas būtu pirmo reizi. Un ko gan man, sievietei, vairāk vajag – saldus vārdus, uzmanību un rūpes.
Ar augstu paceltu galvu varu saukt savu vīru par lielisko vīrieti, jo ne jau es lieku viņam mainīt savus paradumus, bet viņš pats nepiespiesti mainās, kaut gan
pats dažkārt pat nepamana, ka izlaista hokeja spēle, jo sieva skatās seriālu «Ugunsgrēks».
Vakarā pieglaužoties vīra spēcīgajam plecam, es atslēdzos no ikdienas un ļauju sevi mīlēt, ne jau tāpēc, ka debesszilās acīs var aizmirsties, bet gan tāpēc, ka šīs acis mani nekad nenodos un nekad nepievils, kā arī neliks justies nožēlojami.
Vai šis cilvēks būs tik ideāls līdz mūža galam? Tik tiešām ticu gan, ka būs ideāls, jo mans lieliskais vīrietis prot uzklausīt, prot nomierināt, prot mazliet iepērt, kad nepieciešams, bet pats galvenais - labākais tēvs mūsu bērniem.
Mīlošā sieva - Agnese