Stāsts par manu lielisko vīrieti sākās pirms pusotra gada, bet šķiet, ka tas jau būtu krietni vien senāk. Pašlaik man ir grūti uzburt patīkamāku ainu par aizmigšanu viņam blakus, ieritinoties viņa siltajos apskāvienos, un pamosties, saņemot skūpstu un miegainu: «Labrīt, mīļā!» Mēs abi esam lieli miegamices, tāpēc brokastis gultā mums nespīd.
Mans lieliskais vīrietis pirms mūsu iepazīšanās nebija tāds, kuru interesētu klubi un lieli pasākumi, kuros jāparāda sava māka lieliski kustēties dejas ritmos. Bet... tieši tā mēs iepazināmies, kad mācījāmies valša pamatsoļus vidusskolas izlaidumam, jo abi bijām saņēmuši drosmi, lai pēdējos brīžus skolā atcerētos ar lepnumu par pieveikto kautrīgumu. Un tad sākās tauriņu vētra manā vēderā, es biju kā apburta. Un ziniet – nekas kopš tā laika nav mainījies! Viņš zina, cik ļoti man patīk dejas un mūzika, tāpēc tagad balles tiek gaidītas ar lielu aizrautību! Mēs nedzīvojam kopā, bet zinu, ka varu uz viņu paļauties, ka jebkurā mirklī, kad pateikšu, ka viņš man ir nepieciešams, viņš būs klāt.
Lai mani mierinātu un iedrošinātu. Paslavētu, lai sajūtos novērtēta.
Vai lai vienkārši uzsistu knipi man pa pieri, jo esmu rīkojusies muļķīgi, pašai to neapjaušot.
Dažbrīd viņš ir tik ietiepīgs! Kad ejam kopā uz veikalu, sapērkamies visu nepieciešamo, viņš neļauj man panest pat visvieglāko iepirkumu maisiņu. Kad saku, ka tas taču izskatās, it kā es būtu nez kāda princese, kura pat pirkstiņu nevar pakustināt, viņš tikai pasmīn un spītīgi turpina stiept daudzos pirkumus viens pats. Tā vien liekas, ka viņš būtu gatavs
vēl kādu maisiņu uzkārt sev uz kakla vai paņemt zobos, lai tikai man nebūtu nekas jānes.
Un sauc mani par Lēdiju
Un tas man liek justies tik brīnišķīgi. Kā tad atklājas viņa lieliskums, jūs jautāsiet. Tas slēpjas viņa vienkāršībā. Jā, viņš neprot gatavot, bet ar tādu maigumu noraugās, kā es darbojos virtuvē, un pēc tam dāvā man pateicības pilnu skūpstu par brīnišķīgo maltīti. Viņš spēj mani tik viegli sasmīdināt, īstenībā smaids nenozūd no manām lūpām, kad esam kopā.
Viņš nemelo un neizliekas par to, kas viņš nav.
Viņš spēj lieliski ieklausīties, pat tad, ja ir nakts un man pēkšņi uznākusi vēlme parunāties, kā arī, saņemot visu savu pacietību, gaida, kad lēni, vārdu pa vārdam, turpināšu savu iesākto domu tad, ja tā ir īpaši delikāta tēma.
Ak, cik ļoti manam Lieliskajam patīk uzburt pārsteigumus. Bet pirms tiem viņam tik ļoti patīk intriga – viņš mani kārdina, lai es pati iztēlotos, kas tas varētu būt, kamēr viņa sejā rotājas tik sirsnīgs smaids ar ķircinošu pieskaņu.
Daudzi saka, ka... daudz ko viņi var teikt, bet tas nenozīmē, ka tā ir patiesība, jo viņi redz tikai vienu monētas pusi. Viņš ir mans Lieliskais vīrietis,
jo viņš manu dzīvi iekrāso visdažādākajās krāsās, kuras man liek justies tik dzīvai un laimīgai!
Un mīļš paldies viņam par to!
Lēdija S.
