Trešdien portāls TVNET iepazīstināja ar vairākām ģimenēm, kuras Latgales pusē jau vairākas nedēļas dzīvo bez elektrības. Sastaptie cilvēki stāsta, ka viņiem sākumā atbildīgo darbinieku rīcība cīņā ar sniega radītajiem postījumiem likusies bēdīga un nepārliecinoša. Taču TVNET klātienē pārliecinājās, ka šonedēļ speciālisti strādā kārtīgi un pašaizliedzīgi.
Ar fuksīti cīnās pret stihiju (54)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Īdeņas viensētā “Kaļvi” sastaptais Artūrs stāsta, ka sākumā viņam elektriķu darbošanās likusies bēdīga. Švaki viņiem esot veicies. Plīsuši zāģi un citi darbarīki. Darbinieki pat zāģējuši sniega bojātos kokus ar rokas zāģi: “Viņi ar fuksīti mēģināja cīnīties pret dabas stihiju.”
Taču pēc Jaunā gada elektrības atjaunošana sakustējusies un kopš pagājušās nedēļas notika ļoti aktīvi. Turklāt patlaban tā esot daudz profesionālāka.
Artūrs, kurš bez elektrības pavadījis aptuveni divas nedēļas un arī TVNET apciemojuma laikā viņa mājas logi grima tumsā, stāsta, ka elektrības atjaunošanā iesaistīti vairāki specializētie mežizstrādes traktori, tā dēvētie hārvesteri. Arī TVNET komanda pārliecinājās par to efektivitāti.
Ar kāpurķēdēm aprīkotais traktors ļoti ātri tiek galā ar elektrības vadiem pārāk tuvu augošiem kokiem.
Kā salmiņus tā ķetnas satver prāvos kokus, un jau pēc mirkļa tie ir nozāģēti un atzaroti.
Traktora vadītājs, kurš atsaukts no cirsmas, stāsta, ka patlaban viņam dots uzdevums atbrīvot no kokiem astoņus metrus uz katru pusi no elektrības vadiem. Viņš gan uzskata, ka stigu vajadzējis veidot platāku.
Dubults darbs
Viņš šādus pašus darbus ap elektrības līnijām veicis arī Zviedrijā, un tur koki izzāģēti 20 metrus no elektrības stabiem: “Riktīgu volaku laidām.”
Arī vairāki citi elektrības atjaunošanā sastaptie darbinieki pauž viedokli, ka stigas tagad, ārkārtas situācijā, vajadzētu veidot platākas. Ja tagad kokus izzāģē nevis atļauto sešu, bet gan astoņu metru platumā, tad nākamajiem mežmalas kokiem, ko nenozāģē, lielākā vējā, sniegā vai putenī atkal būs iespēja krist uz elektrības vadiem.
Taču, ja kokus uzreiz izzāģētu vairāku desmitu metru platumā, tad būtu mazāka varbūtība, ka ap vadiem un stabiem augošie koki sakritīs uz elektrības līnijām un strādniekiem tās būs jāatjauno vēlreiz.
Daudzi piedāvā palīdzīgu roku
Viļānu apkārtnes elektrības speciālists un darbu koordinētājs Andris Lācis, izrādīdams uz vadiem sakritušos kokus, nevaļīgi teic, ka darba elektriķiem pēdējās nedēļās ir ļoti daudz. Latgales darbiniekiem palīgā devušies speciālisti no visas Latvijas, piemēram, Talsiem, Bauskas un Liepājas.
Palīdzējuši arī kaimiņvalstu cilvēki. Arī paši Latgales un Vidzemes iedzīvotāji iesaistījušies elektrības atjaunošanā. Palīdzīgu roku snieguši arī zemessargi.
Atkusnis strādnieku darbu atvieglojis. Līdz tam viņiem nācies brist pa ļoti biezu sniegu. Turklāt arī koku zari bijuši sniega pilni.
Ja pa lielu sniega lauku jāaiznes līdz vadiem darbarīki, mugura ir slapja.
Sniega sega bijusi pat 1,2 metrus bieza. Tagad, kad sniega kārta ir nedaudz mazāka un koku zaros esošais sniegs nokusis, darbi veicas raitāk.
Lācis lēš – ja nekas ārkārtējs nenotiks, tad jau nākamajā nedēļā visi Viļānu apkārtnes iedzīvotāji tiks pie elektrības. Līdz šim vairāk strādāts pie augstsprieguma līnijām, tagad speciālisti pievērsušies zemsprieguma līniju sakārtošanai. Kopumā darbi elektrības atjaunošanā ejot uz beigām.
Visvairāk cietuši bērzi, bet krīt arī skujkoki
Visvairāk sniegs, ledus un vējš gadu mijā un pēc tās nopostījis bērzus. Taču lūzuši arī skujkoki. Elektriķi stāsta, ka
vienu brīdi pat nevarējis saprast, kur kokam sakne, kur – galotne.
Abas bijušas pie zemes, izveidojot skaisti liektus bērzu pusmēnešus. Skats bijis fantastisks.
Savādā ziema
Vairāki Latgalē sastaptie vecāka gada gājuma vīrieši spriež, ka šoziem laiks diezgan savāds – zeme nav sasalusi, taču sniega kupenas ir ļoti lielas.
Pensionārs Antons no Īdeņas savā mūžā piedzīvojis arī bargākas ziemas un vairāk sniega. Viņš atminas, ka bērnībā sniega bijis tik daudz, ka ēkām pat durvis nevarēja atdarīt. Taču tādu lietu un tā radīto skādi ziemas laikā vecais vīrs gan neatceras piedzīvojis.
Mazākie ceļi – kā spoguļi
Atjaunošanā iesaistītie pārvietojas ar dažādiem auto – elektriķi no “Sadales tīkla” brauc ar “Ņivām”, speciālisti no Talsiem – ar kravas mikroautobusiem. Savukārt zemessargi no Bauskas lieto visurgājēju ar kāpurķēdēm.
Portāls TVNET pārliecinājās, ka lielās šosejas ir bez sniega un viegli izbraucamas, taču mazākie ceļi ir ļoti slideni. Nekas, jābrauc lēnāk un apdomīgāk. Vietējie tā arī dara.
Vienlaikus jāatzīst, ka problēmas joprojām gan var rasties, pārvietojoties pa mazajiem meža celiņiem – tie vēl daudzviet nav attīrīti no kokiem.
Daudzviet piebraucamie ceļi uz mājām ir kārtīgi iztīrīti, taču gadījās redzēt arī mājas, kuras no lielā ceļa šķir viens vienīgs sniega lauks - nevienas mašīnas pēdas.
Uz atsevišķām mājām ved vien cilvēku zābaku iemīta šaura taciņa.
Lai arī daudzviet sniegs šķiet pakusis, tomēr, iebrienot tajā, visbiežāk tas sniedzas pāri ceļgaliem. Turklāt pēc pirmā sniega nokušanas uz ceļiem jau izveidojies daudz jaunu asu bedru.
Benzīntankā iecienītas kanniņas
Arī Viļānu benzīntanka darbinieces stāsta, ka šonedēļ lielā daļā apkaimes elektrība jau atjaunota. Sliktāka situācija bijusi ap gadu miju. Tad gan daudziem vietējiem iedzīvotājiem nācies dzīvot svecīšu gaismā. Arī pati degvielas uzpildes stacija saskārusies ar elektrības traucējumiem.
Ļoti daudz benzīntanka apmeklētāju vēl tagad degvielu lej nevis mašīnu degvielas tvertnēs, bet gan kanniņās. Iespējams, ved mājās ģeneratoriem un citām saimniecības ierīcēm.
Cer uz samaksu
Lai arī čakli un pašaizliedzīgi strādājuši, lielākā daļa speciālistu par samaksu un iespējamām piemaksām runā izvairīgi. Populārākās atbildes: “Tad jau redzēs,” “Priekšniecība lems,” un “Cerams, samaksās.” Daži pat skumīgi nosaka, ka priekšniekiem prēmijas varbūt arī maksās, taču melnstrādniekiem, kuri dara reālo darbu, visticamāk - nē...