Kāpēc devies uz Vāciju? Kāpēc tieši Vāciju, ne citu valsti?

Uz Vāciju devos, jo brālis dzīvo šeit jau septiņus gadus, arī mamma jau pusotru gadu, vēlos, protams, ar saviem mīļajiem turēties kopā, bet pirmā ideja bija studēt Vācijā. Godīgi sakot, mani neuzņēma, jo nebija atbilstošais vācu valodas līmenis (tajā brīdī tik ļoti nožēloju, ka neuztvēru nopietni vācu valodas stundas skolā). Kādu laiku mēģināju cīnīties Latvijā viena pati, bet sapratu, ka vēlos mēģināt savu dzīvi kaut kā izmainīt, redzēt un mācīties kaut ko jaunu, nebijušu, pierast pie citas kultūras un vides.

Sēžot lidmašīnā, nebija nekādu skumju vai ilgu, bija tikai ceļš uz priekšu, jaunas iespējas, jauni iespaidi, jauni riski un cerības.

Kā nokļuvi vācu talantu šovā?

Patiesībā, kad ierados šeit, nebiju domājusi ne par kādiem DSDS vai citiem šoviem, braucu ar apziņu studēt, nodibināt grupu, atrast darbiņu, bet dzīvē, kā jau zināms, nekas nenotiek pēc plāna. Iepazinos šeit ar vienu brīnišķīgu pāri - Patriku un Inesi. Kad pirmo reizi viņiem nodziedāju, Patriks bija tas, kurš mani bakstīja un teica - tev jāiet, tev jāiet, tev jādzied tur! Beigās sanāca tā, ka viņš aizpildīja, man nezinot, pieteikumu DSDS un aizsūtīja. Vēlāk es tiku nostādīta fakta priekšā. Visa pateicība man jāsniedz Patrikam.

Kāda ir sajūta gūt panākumus ārvalstīs?

Godīgi sakot, es tos neuzskatu par panākumiem, panākumi nāk ar gadiem, ar smagu darbu, ar klausītāju cieņu un mīlestību, nevis ar vienu nodziedātu kastingu un tālākajām gaitām šovā. Tas ir liels atspēriens un lielas iespējas, bet, tikko tu parādi sevi tādā mērogā, tev jāspēj tā latiņa turēt un pat vēl 1000 reižu smagāk jāstrādā, tāpēc neuzskatu, ka esmu guvusi kādus panākumus.

Atzinību guvu, bet panākumus vēl neesmu.

Viss ir laika un darba jautājums.

Kāda ir tava nodarbošanās Vācijā, atskaitot darbību mūzikā?

Strādāju «Kentucky Fried Chicken» ātrajā ēstuvē - nekāds sapņu darbs tas nav, bet man ir brīnišķīgi kolēģi, kuri atbalsta un priecājas par mani. Tālākās gaitas, kā jau iepriekš minēju, vēlos saistīt ar studijām, bet lai studētu, būs nepieciešams savienot mācības ar darbu, un šis darbs ir viegli apvienojams ar studijām.

Kādu mūzikas žanru pati esi iecienījusi?

Kad sāku nopietnāku uzstāšanos, ļoti cienīju džeza mūziku, stundām ilgi varēju «Youtube» meklēt un analizēt profesionālu mūziķu garadarbus, smelties tajos iedvesmu un pilnveidoties. Pat īsti, godīgi sakot, nezinādama, kas īsti ir džezs. Manuprāt, tas ir viens liels muzikāli vienreizējs noslēpums. Pēdējos gados, kad sāku jau pievērsties oriģināldziesmu rakstīšanai, vairāk koncentrējos uz popmūziku un tagad esmu pilnā gatavībā eksperimentēt ar visiem stiliem, no visa nedaudz, galvenais, lai silti sirdij - man kā izpildītājai un patīkami klausītāju ausīm.

Kā tu vērtē Latvijas muzikālo skatuvi un iespējas attīstīties jaunajiem mūziķiem?

Es vienā sarunā ar Osnabrukas žurnālistu saņēmu līdzīgu jautājumu, uz ko es atbildēju - Latvijas mūzikas tirgus nav liels, bet man ir liels prieks par visiem, kas spurinās, cenšas, cīnās un laužas, lai tiktu tajā iekšā. Arī visi latviešu talantu šovi - nezinu, kāpēc daudzi cilvēki tik negatīvi uz to atsaucas, manuprāt, tas ir jauki, ka jaunajiem izpildītājiem tiek sniegta iespēja parādīt savas vokālās dotības un attieksmi visai tautai. Tas, kā to katrs izmanto, ir paša ziņā, bet es priecājos par cilvēkiem, kuri strādā un pēdējās kapeiciņas iegulda studijās, videoklipos, jo viņi mīl mūziku un grib ar to dalīties. Novēlu tikai veiksmi un drosmi!

Kas ir tavi iedvesmas avoti?

Atklāti sakot, man iedvesmas avotu ir ļoti daudz. Es esmu ļoti laimīga, jo man ir brīnišķīga ģimene, sirsnīgi un uzticami draugi, kuri priecājas par katru manu sasniegumu. Ir nācies satikt neaptverami talantīgus un dvēseliski bagātus cilvēkus, no kuriem jau pirmajās 10 minūtēs var iemācīties ļoti daudz. Ja mēs runājam par maniem ideāliem, kā izpildītājiem, tad es vienmēr apbrīnoju cilvēkus, kuri ir sākuši no nulles, kā saka, smagi strādājuši un ieguldījuši visu, lai varētu atrasties tur, kur tagad atrodas. Manuprāt, viens no spilgtākajiem jaunatradumiem ir Jessie J, viņa ir jauna, bet viņai ir pārliecība par visu, ko viņa dara uz skatuves. Vēl Eminems, Bejonsē, Bruno Marss, es varētu turpināt un turpināt. Man patīk spilgti cilvēki, no kuriem varu gūt saviem tālākajiem ceļiem mācību un iedvesmu.

Vai skumsti pēc dzimtenes?

Hmm, dažreiz pārņem nedaudz nostalģija. Man Latvija ir un vienmēr paliks mana zeme, bet vai tagad gribētu tur atgriezties, droši varu teikt, ka ne, bet laiks rādīs.

Kur tu sevi redzi pēc 10 gadiem?

Hmm, ar jau vismaz pieciem albumiem, lielām koncertturnejām, sadarbojoties ar talantīgiem cilvēkiem, nodarbojoties ar labdarību. Tie ir tādi virspusēji plāni, bet tie man palīdz virzīties pie tiem tuvāk. Es ticu sev, esmu pateicīga Dievam par visu manā dzīvē! Esmu pateicīga mammai, brālim, visiem maniem mīļajiem, kas vienmēr ir ar mani, vienmēr ir par mani. Es ticu, ka kādu dienu tā arī būs ar daudz, daudz klausītāju sirdīm.