Pašlaik ērģeles izjauktā stāvoklī glabājas to oriģinālajā mājvietā – Reformātu baznīcas otrajā stāvā. Aptuveni 10 tūkstoši ērģeļu detaļu tur stāvot samestas kaudzēs un gaidot savu kārtu, kad nokļūs meistaru rokās, bet dažas no stabulēm esot salauztas, informēja raidījums.

Šīs ērģeles būvējis ievērojamais vācu meistars Johanns Frīdrihs Šulce, kas iezīmējis radikāli jaunu romantiskā stila ērģeļu virzienu pasaulē. Viņš Latvijā 19.gadsimta vidū uzbūvējis divus instrumentus - Rīgā un Jelgavā, no kuriem saglabājušās tikai Rīgas ērģeles. Tās šobrīd ir arī vienīgās Baltijā un arī trešās lielākās no Šulces ērģeļu kolekcijas, kas saglabājušās līdz mūsdienām.

Pagājušā gadsimta 80.gados poļu restauratori tās jau reiz mēģinājuši restaurēt.

Cietušas un pazaudētas daudzas detaļas, taču pašreizējais restaurators Alvis Melbārdis atzinis, ka salabot var visu. Viņaprāt, ērģeles varot salīdzināt ar senlaiku datoru – to uzskatīja par tik mehānisku mūzikas instrumentu, ka pareizticīgo baznīcas no tā lietošanas atteikušās.

Reformatoru baznīcas ērģeles bijušas visai greznas un modernas, to izgatavošanā izmantots ozols, dižskābardis, riekstkoks un egle. Klaviatūrai - melnkoka taustiņi un baltas kaula uzlīmes. Tolaik ērģeles iegādātas par vairāk nekā 2000 dālderiem.

Restaurators Melbārdis esot savedis kārtībā jau vismaz 40 ērģeles Latvijā un ārzemēs. Renovējot Reformātu baznīcas instrumentu, viņš nevadās pēc shēmas, jo tādas vienkārši nav. Viņš iztiek ar zināšanām, intuīciju un loģisko domāšanu.

Patlaban ērģeļu restaurācija sākta ar 1500 latiem, cik piešķīris Valsts Kultūrkapitāla fonds. Projektu paredzēts pabeigt 8 kārtās. Līdz nākamā gada 1.februārim plānots noslēgt 1.kārtas darbu – detaļu sašķirošanu un atbilstošu uzglabāšanu.

Savukārt Baznīcēku atjaunošanas fonds lūdzis atsaukties ikvienu, kas ir gatavs dot savu ieguldījumu šo vēsturisko Reformātu baznīcas ērģeļu atjaunošanā.

Skatīt pievienoto video