Aivja Roņa lēmums pamest valdību, ir tā sašķobījis visu tās vezumu, ka manāma pat tāda kā grūstīšanās. Kamēr politiķi mēģina pārdalīt vietas kā kāršu kavu, pētījām, ar ko ministri palikuši atmiņā arī bez jebkādas vērtēšanas. Kas sēž 13 valdības krēslos, ja sabiedrībai ministrus tāpat vien pazīt ir grūti?
Kas sēž 13 valdības krēslos? Min iedzīvotāji! (108)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Ministru kabinetu veido 14 ministri, kas atbildīgi katrs par savu nozari. Lai noskaidrotu, vai un kurus ministrus iedzīvotāji pazīst, cilvēkiem devām iespēju aplūkot ministru fotogrāfijas un nosaukt viņiem zināmos vārdus un uzvārdus vai vismaz sfēru, kurā ministrs darbojas. Un lūk - rezultāts!
Dombrovski pazīst
Lai gan ir arī cilvēki, kuri nezina, kurš tieši Latvijā ir valdības vadītājs, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski pazīst daudzi. Sanita, pārdevēja: «Nu ministrs ir? Hahaha – Ministru prezidents! Jā, jā, jā, Ministru prezidents Dombrovskis, jā, jā.» Imants, atslēdznieks: «Šo zināju. Kas tas ir? Dombrovskis.» Didzis, pasniedzējs: «Nu jā, Dombrovskis, jā, Valdis!»
Tomēr ar citu ministru pazīšanu bija švakāk. Raugoties fotogrāfijās, cilvēki šaubījās, vai vispār šos cilvēkus ir redzējuši, un bija pārsteigti, ka tie ir politiķi un pat ministri.
Anna, uzņēmēja: «Arī pazīstams. Es nezinu uzvārdu. Tā ir Veselības ministrijas, ja? Kultūras? Jā, labi. Tā... pārējos nepazīstu. Varbūt KNAB priekšsēdētājs? Satiksmes ministrs? Vai...»
Imants, atslēdznieks: «Nezinu gan. Es neinteresējos par politiku. Nezinu. Nezinu. Arī nezinu.»
Didzis, pasniedzējs: «Tā nu gan bija kultūras ministre. Nē, ak vai. Labklājības? Ak...»
Elita un Regīna: «Viņi tik bieži visi mainās, ka pilnīgi... nu šitā ir tā, nu, Grende. Gremde? Nu Dombrovskīti jau mēs pazīstam. Protams. Nu šitā Circene. Šitādu nezinu. Šitādu varbūt tu zini? Redzēta viņa ir, bet es tos uzvārdus...»
Ivans, pensionārs: «Redzēts ir, bet no galvas nevaru pateikt uzvārdu.»
Viktors, pensionārs: «Lauksaimniecības ministre. Uzvārdu piemirsu. Stroda kungs. TB/LNNK tieslietu ministrs. Bordāns? Kā man viņi jūk. Sak` viņu tik daudz.»
Juris, pensionārs: «Un šis arī no Nacionālās apvienības. Pag, kā nu viņam bija? Momentāli piemirsu...»
Jaunieši zina vismazāk
Visvājākās zināšanas par Ministru kabineta sastāvu ir jauniešiem, kas aizbildinās ar to, ka politiskie procesi nav viņu interešu lokā un divdesmitgadnieku vecumā vairāk interesējot citas lietas.
Vitolds, students (par Edmundu Sprūdžu): «Nu redzēts jau ir kaut kur. Es atceros, ka viņam bija uzvārds laikam saistīts ar dzīvniekiem!»
Ainārs, students (par Žaneti Jaunzemi-Grendi): «Es nezinu, es viņu kaut kādā šovā redzēju.»
Aleksandrs, Zurabs un Jevgēnijs, restorāna darbinieki: «Jā, šis jaunais cilvēks nāk pie mums uz restorānu paēst. Nu ne gluži jaunais, bet cilvēks. Viņš ar Zatleru ēda, un tas bija mans galdiņš, ko es apkalpoju. Bet droši vien kāds domē. Iespējams, kāds deputāts. Es esmu šo redzējis televīzijā. Šie vispār ir pilnīgi nezināmi cilvēki. Laikam kādi deputāti. Šis arī bieži nāk paēst. Jā es arī esmu redzējis šo sievieti. Viņa bija Saeimā laikam.»
Visus ministrus spēja pazīt un nosaukt mazākā daļa aptaujāto
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka vismazāk atpazīstamie ministri ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, zemkopības ministre Laimdota Straujuma un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Arī eksperiments ar fotogrāfijām pierādīja to pašu. Politologi skaidro, ka vairums no šiem ministriem iepriekš nav aktīvi darbojušies politikā, tādēļ sabiedrība viņus nav paspējusi iegaumēt. «Viņi sevišķi
daudz arī nevēlas nonākt mediju uzmanības centrā, un kaut kādā brīdī tas var radīt arī problēmas.
Jo tomēr labam ministram nepietiek tikai ar to, ka viņš apzinīgi pilda savas funkcijas, bet arī viņam zināmā mērā ir kāda sabiedrības izglītošanas misija, un šie ministri tiešām to ne īpaši spilgti pilda. Pat ja tur būtu visiem trim ministriem ļoti spēcīgi sabiedrisko attiecību cilvēki, tur ir jārēķinās ar šo ministru rakstura iezīmēm,» situāciju skaidro «Providus» pētniece Iveta Kažoka.
Politologi arī norāda, ka salīdzinājumā ar citām ministrijām Tieslietu, Zemkopības un Iekšlietu nozarē nav bijis tik skaļu un pamanāmu problēmu, notikumu kā citās, piemēram Satiksmes vai Labklājības ministrijā. «Virkne ar šīm nozarēm pašas par sevi ir pietiekami problemātiskas, un tur nevar būt tāds ministrs, ko sabiedrība nebūtu pamanījusi pēdējā gada laikā, nu, piemēram, Satiksmes ministrija, kur notiek viss, kas saistās ar vilcienu iepirkumiem, autoceļiem, lidostu un tamlīdzīgām lietām, – tur nav iespējams nepamanīt satiksmes ministru,» pārliecināts politologs Ivars Ījabs.
Visai pretrunīgus vērtējumus aptaujāto vidū saņēma kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
«Grende – kultūras ministre, ļoti teicami strādā, brīnišķīgi. Viņai velti brūk virsū nelabvēļi, kas ir pret «Visu Latvijai» partiju. Brūk virsū kā šakāļi. Sprūdžs nu diez ko, cik es presē lasu un sekoju līdzi tām aktivitātēm, es neko labu... Es domāju, ka viņam vajadzētu atstāt amatu,» - Juris, pensionārs.
«Nu, piemēram, Sprūdžs mani ne visai apmierina. Viņš izgudro visādas reformas, kuras neatbalsta cilvēki. Varbūt viņš tā par ātru visu izdomā un pēc tam viņš atkal pārdomā,» - pensionāre Regīna.
«Ja cilvēks nav strādājis pašvaldībās un ja viņš nezina pašvaldību darba specifiku, viņš nav spējīgs administratīvā veidā sakārtot pašvaldību. Viņam no pašvaldībām nav nekādas jēgas,» - pensionārs Viktors.
Sabiedrības attieksmi pret Sprūdžu un Grendi politologi uzskata par likumsakarīgu
Abi politiķi bieži nonākuši zem sabiedrības lupas gan savas politiskās darbības, gan privātās dzīves notikumu dēļ. Turklāt privātās dzīves aktualitātēm uzmanība netiktu pievērsta, ja politiķi neizceltos ar muļķīgiem paziņojumiem.
«Sprūdžs ir nācis klajā ar vairākiem ļoti neveiksmīgiem izteikumiem un īsti tādus redzamus taustāmus rezultātus, atrodoties ministra amatā, nav parādījis. Lielā mērā viņš tajā var vainot arī pats sevi, jo viņš arī ne sevišķi cenšas pēdējā laikā stāstīt par to, kas notiek ministrijā, komunicēt ar sabiedrību, tomēr ļoti zīmīgs ir tas notikums, ka viņš pameta sociālos tīklus,» izsakās Kažoka.
«Latvijas sabiedrība attiecībā uz politiķu privāto dzīvi ir salīdzinoši toleranta, un es domāju, ka diezin vai kāds īpaši jauktos Sprūdža privātajā dzīvē, ja viņš nebūtu izdarījis šo te varonīgi komisko izklupienu pret Lembergu,» domā Ījabs.